Spiediens

Spiediens ir perpendikulārs spēks, kas iedarbojas uz virsmas laukuma vienību. SI spiedienu mēra ņūtonos uz kvadrātmetru jeb paskālos. 1 Pa = 1N/m2. Parasti spiedienu mēra arī atmosfērās, kas ir apmēram Zemes atmosfēras spiediens jūras līmenī, kura vērtība ir 101325 Pa. Plaši lieto arī citas spiediena mērvienības.

Spiediens kā daļiņu sadursmes noslēgtā konteinerā
Mēģene satur šķidru etanolu un gaisu, tā ir aiztaisīta ar korķi. Sildot etanolu, mēģenē palielinās etanola tvaika spiediens, līdz korķis izsprāgst

Mērvienības

Spiediena mērīšana

Spiedienu var mērīt attiecībā pret spiedienu, kas atbilst absolūtam vakuumam, vai arī no līmeņa, kas atbilst atmosfēras spiedienam. Mērot pret vakuumu, iegūst absolūto spiedienu. Mērot spiedienu pret esošo atmosfēras spiedienu, iegūst manometrisko spiedienu jeb virsspiedienu. Mehāniskie manometri parasti rāda virsspiedienu, elektroniskos manometrus var iestatīt gan manometriskā, gan absolūtā spiediena mērīšanai, bet barometri vienmēr rāda absolūto spiedienu.

Spiediena mērvienības
 Paskāls
(Pa)
Bārs
(bar)
Tehniskā atmosfēra
(at)
Fiziskā atmosfēra
(atm)
Dzīvsudraba staba milimetrs
(dz. st. mm; mm Hg; Torr)
Ūdens staba metrs
(ūd. st. m; m H2O)
Pa 10−5 10,197×10−6 9,8692×10−67,5006×10−3 1,0197×10−4
1 bar 105 1,0197 0,98692 750,06 10,197
1 at 98066,5 0,980665 0,96784 735,56 10
1 atm 101325 1,01325 1,033 760 10,33
1 mm Hg 133,322 1,3332×10−3 1,3595×10−3 1,3158×10−3 13,595×10−3
1 m H2O 9806,65 9,80665×10−2 0,1 0,096784 73,556


Parciālspiediens

Gāzu maisījumos kādas noteiktas komponentes daudzumu dažreiz izsaka kā parciālo spiedienu. Tas ir gāzes moldaļas reizinājums ar kopējo gāzu maisījuma spiedienu. Pēc Daltona likuma, ja gāze ir ideāla un atrodas termodinamiskā līdzsvarā, tad visu parciālo spiedienu summa ir kopējais spiediens.[1] Šis lielums ir ekvivalents koncentrācijai šķidrumos.

Skatīt arī

Atsauces