Hroniska obstruktīva plaušu slimība

Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS, latīņu: morbus obturativus pulmonum chronicum) ir viens no obstruktīvo plaušu slimību tipiem, raksturojas ar gaisa plūsmas traucējumiem. Parasti laika gaitā stāvoklis kļūst smagāks. Galvenie simptomi ir aizdusa, klepus, krēpu izdalīšanās.^[1] Hroniska obstruktīva plaušu slimība ir gandrīz visiem cilvēkiem, kas slimo ar hronisko bronhītu.^[2]

Visbiežākais slimības ierosinātājs ir tabakas smēķēšana. Mazāk ietekmē gaisa piesārņojums un ģenētika.^[3] Ilgtermiņa iedarbība uz kairinātājiem izraisa iekaisumu plaušās, kura rezultātā mazie elpceļi sašaurinās un notiek emfizēma (plaušu parenhīmas destrukcija).^[4] Atklāt slimību var pēc vājas gaisa plūsmas plaušu testā.^[5] Atšķirībā no astmas, gaisa plūsmu nevar uzlabot ar medikamentiem.

Hronisku obstruktīvu plaušu slimību var novērst, samazinot zināmo cēloņu ietekmi. Var samazināt smēķēšanas biežumu, uzlabot iekštelpu un āra gaisa kvalitāti. Slimību ārstē ar smēķēšanas atmešanu, vakcināciju, rehabilitāciju, medikamentiem. Cilvēki, kam ir akūtas pasliktināšanās periodi, var būt nepieciešama hospitalizācija un lietojamo medikamentu skaita palielināšana.

Visā pasaulē slimība skārusi 329 miljonus cilvēku (gandrīz 5% pasaules iedzīvotāju).^[6] 2013. gadā visā pasaulē no tās mira 2,9 miljoni cilvēku, 1990. gadā — 2,4 miljoni.^[7] 2012. gadā hroniska obstruktīva plaušu slimība bija trešais biežākais nāves iemesls (no slimības mira 3,1 miljons cilvēku).^[8] Tiek uzskatīts, ka mirušo skaits palielināsies līdz ar smēķēšanas biežuma palielināšanas un iedzīvotāju novecošanos daudzās valstīs.^[9]