Japāņu valodas romanizācija

Japāņu rakstība

Pielietošana

Furigana 振り仮名
Okurigana 送り仮名

Rōmaji ローマ字

Japāņu valodas romanizācija (japāniski saukta par rōmaji (japāņu: ローマ字, rōmaji) klausīties (palīdzība·info) - latviski izrunā kā "rōmadži" un kas nozīmē "latīņu burti") ir latīņu alfabēta lietošana, lai rakstītu japāņu valodā, kas parasti tiek rakstīta logogrāfiskās rakstu zīmēs, no ķīniešu valodas aizgūtās zīmēs (kanji) un sillabiskos skriptos (kana). Tas tiek darīts jebkurā kontekstā, kur japāņu tekstam ir jābūt saprotamam cilvēkiem, kas nezin japāņu valodu, piemēram, ielu nosaukumos, pasēs, vārdnīcās un mācību grāmatās tiem, kas mācās japāņu valodu. Vārds "rōmaji" dažkārt tiek nepareizi transliterēts kā romanji vai rōmanji ("n" pirms "j").

Ir vairākas romanizācijas sistēmas; trīs galvenās ir Hepburn romanizācija, Kunrei-shiki Rōmaji, (ISO 3602), Nihon-shiki Rōmaji (ISO 3602 Strict). Hepburn romanizācijas varianti ir visplašāk lietotie.

Visi japāņi, kas ir apmeklējuši pamatskolu (kopš Otrā Pasaules Kara), ir mācīti lasīt un rakstīt romanizētā japāņu valodā. Romanizācija ir visizplatītākais veids japāņu valodas ievadei teksta apstrādes programmās un datoros, tādēļ gandrīz visi japāņi ir spējīgi rakstīt un lasīt, izmantojot rōmaji. Galvenokārt rōmaji pielieto datoros un citās elektroniskās ierīcēs, kas kaut kādu iemeslu dēļ neatbalsta japāņu rakstu zīmju attēlošanu vai ievadi, mācību materiālos ārzemniekiem vai akadēmiskos rakstos angļu (vai kādā citā valodā) par ar Japānu saistītām tēmām (piemēram, lingvistiku vai literatūru).

Latvijas Universitātes izmantotā transkripcija

Šī transkripcija tiek izmantota Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļā.^{[nepieciešama atsauce]} Šo sistēmu lieto, lai atveidotu japāņu valodas vārdus neakadēmiskos tekstos un japāņu personu vādus, vietu nosaukumus un citus plaši lietojamus vārdus visos tekstos. Ja latviešu valodā jau ir plaši pielietots vārds attiecīgam objektam, tad lieto to (piemēram, raksta Hokaido, nevis Hokkaidō).

Šai transkripcijai nav oficiālā statusa un tā var ar laiku mainīties.

ひらがな — Latviešu pieraksts — カタカナ
Bāzes Kana (tīras skaņas)					Salikteņu skaņas
あ a ア	い i イ	う u ウ	え e エ	お o オ	(ゃ ja ャ)	(ゅ ju ュ)	(ょ jo ョ)
か ka カ	き ki キ	く ku ク	け ke ケ	こ ko コ	きゃ kja キャ	きゅ kju キュ	きょ kjo キョ
さ sa サ	し ši シ	す su ス	せ se セ	そ so ソ	しゃ ša シャ	しゅ šu シュ	しょ šo ショ
た ta タ	ち či チ	つ cu ツ	て te テ	と to ト	ちゃ ča チャ	ちゅ ču チュ	ちょ čo チョ
な na ナ	に ņi ニ	ぬ nu ヌ	ね ne ネ	の no ノ	にゃ ņa ニャ	にゅ ņu ニュ	にょ ņo ニョ
は ha ハ	ひ hi ヒ	ふ fu フ	へ he ヘ	ほ ho ホ	ひゃ hja ヒャ	ひゅ hju ヒュ	ひょ hjo ヒョ
ま ma マ	み mi ミ	む mu ム	め me メ	も mo モ	みゃ mja ミャ	みゅ mju ミュ	みょ mjo ミョ
や ja ヤ		ゆ ju ユ		よ jo ヨ
ら ra ラ	り ri リ	る ru ル	れ re レ	ろ ro ロ	りゃ rja リャ	りゅ rju リュ	りょ rjo リョ
わ wa ワ				を o ヲ^{[p 1]}
				ん n ン
Balsīgie līdzskaņi					Balsīgo līdzskaņu salikteņi
が ga ガ	ぎ gi ギ	ぐ gu グ	げ ge ゲ	ご go ゴ	ぎゃ gja ギャ	ぎゅ gju ギュ	ぎょ gjo ギョ
ざ dza ザ	じ dži ジ	ず dzu ズ	ぜ dze ゼ	ぞ dzo ゾ	じゃ dža ジャ	じゅ džu ジュ	じょ džo ジョ
だ da ダ	(ぢ dži ヂ)^{[p 2]}	(づ dzu ヅ)^{[p 3]}	で de デ	ど do ド	ぢゃ dža ヂャ	ぢゅ džu ヂュ	ぢょ džo ヂョ
ば ba バ	び bi ビ	ぶ bu ブ	べ be ベ	ぼ bo ボ	びゃ bja ビャ	びゅ bju ビュ	びょ bjo ビョ
"P" sērija					"P" salikteņi
ぱ pa パ	ぴ pi ピ	ぷ pu プ	ぺ pe ペ	ぽ po ポ	ぴゃ pja ピャ	ぴゅ pju ピュ	ぴょ pjo ピョ

Garām skaņām izmanto garumzīmes: ああ = ā, いい = ī, うう = ū, えい/ええ = ē, おお/おう = ō, piemēram, おばあさん = obāsan, おじいさん = odžīsan, すうじ = sūdži, ほうりつ = hōricu.
Atkārtotām skaņām izmanto attiecīgo burtu atkārtojumus, piemēram, かった = katta, さっか = sakka, はっぱ = happa, ざっし = dzašši, さんねん = sannen.
ヴぃ skaņai izmanto vi, piemēram, ラトヴィア = Ratovia (Latvija).
じ un ぢ skaņām ir vienāda izruna, bet atšķirīgs pieraksts, tādēļ latviešu valodā tās apzīmē vienādi ar dži.
ず un づ skaņām ir ļoti līdzīga izruna, bet atšķirīgs pieraksts, latviešu valodā tās apzīmē vienādi ar dzu.
わ japāņu valodā skan mīkstāk nekā va , tādēļ izmanto angļu w, transkribējot skaņu kā wa.
Šajā transkripcijā izmanto latviešu valodā parasti nelietojamās ō un w.

Hepberna romanizācija

Pa kreisi dota hiragana, pa vidu Hepberna romanizācija, pa labi katakana. Sarkanā krāsā norādītas vēsturiski lietotas zīmes.

ひらがな — Rōmaji — カタカナ
Bāzes Kana (tīras skaņas)					Salikteņu skaņas
あ a ア	い i イ	う u ウ	え e エ	お o オ	(ゃ ya ャ)	(ゅ yu ュ)	(ょ yo ョ)
か ka カ	き ki キ	く ku ク	け ke ケ	こ ko コ	きゃ kya キャ	きゅ kyu キュ	きょ kyo キョ
さ sa サ	し shi シ	す su ス	せ se セ	そ so ソ	しゃ sha シャ	しゅ shu シュ	しょ sho ショ
た ta タ	ち chi チ	つ tsu ツ	て te テ	と to ト	ちゃ cha チャ	ちゅ chu チュ	ちょ cho チョ
な na ナ	に ni ニ	ぬ nu ヌ	ね ne ネ	の no ノ	にゃ nya ニャ	にゅ nyu ニュ	にょ nyo ニョ
は ha ハ	ひ hi ヒ	ふ fu フ	へ he ヘ	ほ ho ホ	ひゃ hya ヒャ	ひゅ hyu ヒュ	ひょ hyo ヒョ
ま ma マ	み mi ミ	む mu ム	め me メ	も mo モ	みゃ mya ミャ	みゅ myu ミュ	みょ myo ミョ
や ya ヤ		ゆ yu ユ		よ yo ヨ
ら ra ラ	り ri リ	る ru ル	れ re レ	ろ ro ロ	りゃ rya リャ	りゅ ryu リュ	りょ ryo リョ
わ wa ワ	ゐ wi ヰ		ゑ we ヱ	を wo ヲ
				ん n ン
Balsīgie līdzskaņi					Balsīgo līdzskaņu salikteņi
が ga ガ	ぎ gi ギ	ぐ gu グ	げ ge ゲ	ご go ゴ	ぎゃ gya ギャ	ぎゅ gyu ギュ	ぎょ gyo ギョ
ざ za ザ	じ ji ジ	ず zu ズ	ぜ ze ゼ	ぞ zo ゾ	じゃ ja ジャ	じゅ ju ジュ	じょ jo ジョ
だ da ダ	ぢ ji ヂ	づ zu ヅ	で de デ	ど do ド	ぢゃ ja ヂャ	ぢゅ ju ヂュ	ぢょ jo ヂョ
ば ba バ	び bi ビ	ぶ bu ブ	べ be ベ	ぼ bo ボ	びゃ bya ビャ	びゅ byu ビュ	びょ byo ビョ
"P" sērija					"P" salikteņi
ぱ pa パ	ぴ pi ピ	ぷ pu プ	ぺ pe ペ	ぽ po ポ	ぴゃ pya ピャ	ぴゅ pyu ピュ	ぴょ pyo ピョ

[p 1]

[p 2]

[p 3]