Katakana
Katakana ir viena no divām japāņu valodas zilbju rakstības sistēmām. Atšķirībā no hiraganas, kas tiek izmantota plaši, lai pievienotu ar kandzi izteiktiem vārdiem galotnes, izskaidrotu kandzi izrunu, vai, lai rakstītu vārdus kam nav savu kandzi, katakanai ir specifiskāks pielietojums:
- cittautu īpašvārdu atveidošana
- onomatopejas izteikšana
- dzīvnieku/augu vārdi zinātniskos kontekstos (piemēram enciklopēdijas ieraksti par suni un kaķi būs イヌ (inu) un ネコ (neko) kaut arī abiem ir seni kandzi (attiecīgi 犬 un 猫), kas tiks lietoti ārpus zinātniskiem kontekstiem. Katakana tiek lietota, lai novērstu neviennozīmību, kas varētu rasties ar dažādām kandzi izrunām un nebūtu vēlama zinātniskā kontekstā.
- stilistiskiem mērķiem
Tabula
Šī transkripcija tiek izmantota Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļā. Šo sistēmu lieto, lai atveidotu japāņu valodas vārdus neakadēmiskos tekstos un japāņu personu vārdus, vietu nosaukumus u.c. plaši lietojamus vārdus visos tekstos. Ja latviešu valodā jau ir plaši pielietots vārds attiecīgam objektam, tad lieto to (piemēram, raksta Hokaido, nevis Hokkaidō).
Šai transkripcijai nav oficiālā statusa un tā var ar laiku mainīties.
| Bāzes Kana (tīras skaņas) | Salikteņu skaņas | ||||||
| ア a | イ i | ウ u | エ e | オ o | (ャ ja) | (ュ ju) | (ョ jo ) |
| カ ka | キ ki | ク ku | ケ ke | コ ko | キャ kja | キュ kju | キョ kjo |
| サ sa | シ ši | ス su | セ se | ソ so | シャ ša | シュ šu | ショ šo |
| タ ta | チ či | ツ cu | テ te | ト to | チャ ča | チュ ču | チョ čo |
| ナ na | ニ ņi | ヌ nu | ネ ne | ノ no | ニャ ņa | ニュ ņu | ニョ ņo |
| ハ ha | ヒ hi | フ fu | ヘ he | ホ ho | ヒャ hja | ヒュ hju | ヒョ hjo |
| マ ma | ミ mi | ム mu | メ me | モ mo | ミャ mja | ミュ mju | ミョ mjo |
| ヤ ja | ユ ju | ヨ jo | |||||
| ラ ra | リ ri | ル ru | レ re | ロ ro | リャ rja | リュ rju | リョ rjo |
| ワ wa | ヲ1 o | ||||||
| ン n | |||||||
| Balsīgie līdzskaņi | Balsīgo līdzskaņu salikteņi | ||||||
| ガ ga | ギ gi | グ gu | ゲ ge | ゴ go | ギャ gja | ギュ gju | ギョ gjo |
| ザ dza | ジ dži | ズ dzu | ゼ dze | ゾ dzo | ジャ dža | ジュ džu | ジョ džo |
| ダ da | ヂ1dži | ヅ1 dzu | デ de | ド do | ヂャ dža | ヂュ džu | ヂョ džo |
| バ ba | ビ bi | ブ bu | ベ be | ボ bo | ビャ bja | ビュ bju | ビョ bjo |
| "P" sērija | "P" salikteņi | ||||||
| パ pa | ピ pi | プ pu | ペ pe | ポ po | ピャ pja | ピュ pju | ピョ pjo |
Piezīmes:
- 1.^ Hepbērna transkripcijā šai kanai atbilst [wo], lai atspoguļotu skaņu [wo] priekšroka tiek dota ウォ.
- 2.^ [dʒi] skaņu var realizēt vai nu balsinot s-rindas シ ([ʃi]) vai t-rindas チ ([tʃi]), priekšroka tiek dota pirmajam variantam, tāpēc ヂ netiek izmantota.
- 3.^ [dzu] skaņu var realizēt vai nu balsinot s-rindas ス ([su]) vai t-rindas ツ ([tsu]), priekšroka tiek dota pirmajam variantam, tāpēc ヅ netiek izmantota.
Papildus kanas cittautu īpašvārdiem
Piezīme: šajā tabulā izmantota Hepbērna transkripcija, atšķirībā no augstāk redzamās tabulas, kur izmantota neoficiālā latviešu transkripcija.
Šo kanu vidū ir daudzas, kas atspoguļo līdzskaņu/patskaņu kombinācijas, kas neeksistē pamata japāņu valodā (piemēram, [tu], [ti] u.c.), kas izveidotas kombinējot eksistējošu attiecīgā līdzskaņa kanu ar mazu patskaņa kanu, piemēram, [te] + [i], iegūstot [ti] un [to] + [u], iegūstot [tu].
Vislielākais jaunievedums šeit ir "v" rinda, japāņu valodā neeksistējošajai [v] skaņai. [vu] kana ir atvasināta no [u] kanas uzliekot tai dakutenu ("pēdiņas", kas parasti tiek izmantotas balsināšanai) un tālāk tiek atvasināti citu patskaņu varianti pievienojot mazas patskaņu kanas [vu] kanai. Bieži, it īpaši senāk aizgūtos vārdos "v" vietā tiek lietotas "b" rindas kanas, kā tas ir, piemēram, Latvijas nosaukuma gadījumā - ラトビア (Ratobia).
| イェ ye | |||||||
| ウィ wi | ウェ we | ウォ wo | |||||
| (ヷ)1 va | (ヸ)2 vi | ヴ vu | (ヹ)3 ve | (ヺ)4 vo | |||
| ヴァ va | ヴィ vi | ヴェ ve | ヴォ vo | ヴャ vya | ヴュ vyu | ヴョ vyo | |
| シェ she | |||||||
| ジェ je | |||||||
| チェ che | |||||||
| ティ ti | トゥ tu | テュ tyu | |||||
| ディ di | ドゥ du | デュ dyu | |||||
| ツァ tsa | ツィ tsi | ツェ tse | ツォ tso | ||||
| ファ fa | フィ fi | フェ fe | フォ fo | フュ fyu | |||
Piezīmes:
- 1.^ Šie varianti parasti netiek izmantoti, priekšroka tiek dota, ar dakuten, no [u] kanas atvasinātajai [vu] kanai - ヴ un tās atvasinājumiem.
Gari patskaņi
Atšķirībā no hiraganas, kas norāda garus patskaņus ar dubultošanu (aa = ā) un patskaņu kombinācijām (ou = ō; ei = ē), katakanai ir atsevišķa kana (ー), kas apzīmē, ka patskanis pirms tās ir garš.
Starptautiskajā Hepbērna transkripcijā garus japāņu valodas patskaņus pieņemts transkribēt ar tādām pašām garumzīmēm kādas ir latviešu valodā (angliski macron), vienīgā atšķirība latviešu valodas garo patskaņu klāstā no Hepbērna transkripcijā izmantotajiem ir garā [ō] neesamība kopš Pirmās brīvvalsts laikiem.
Piemēri
- ラトビア (Ratobia) - Latvija, nesenāk ieviestās [vi] kanas vietā tiek lietota [bi].
- ラトビア語 (Ratobiago) - latviešu valoda; Latvijas daļa ir izteikta katakanā, valodas daļa ir izteikta ar kandzi ar nozīmi "vārdi"/"valoda", ko šajā salikumā izrunā [go].
- ヴァルディス・ドムブロフスキス - (Varudisu Domuburofusukisu[piezīme 1]) - šeit redzams, ka tiek lietota "v" rindas kana, lai atveidotu vārdu "Valdis"; vārds "Dombrovskis" tiek atveidots ar "f", iespējams, pēc Smirnoff parauga slāvisku uzvārdu atveidošanai.
- リガ (Riga) Rīgas vārds atveidots pēc angļu valodā izplatītās izrunas ar īsu [i], respektīvi, [riga].
- リーガ (Rīga) alternatīvs Rīgas vārda atveidošanas veids japāņu valodā, kas ir tuvāks oriģinālajai izrunai, respektīvi, [riːga].