Eiromaidans
Eiromaidans (ukraiņu: Євромайдан) jeb Pašcieņas revolūcija (ukraiņu: Революція гідності) ir apzīmējums pret Ukrainas valdību vērstajai protesta kustībai, kas sākās 2013. gada 21. novembrī, kad Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs paziņoja, ka vairs nevēlas parakstīt asociācijas un tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienības valstīm. Protestus pastiprināja ziņa, ka prezidents Janukovičs 17. decembrī Maskavā noslēdza līgumu par vairāku miljardu dolāru aizdevumu un lētākām Krievijas dabasgāzes piegādēm.Bruņotas sadursmes ar cilvēku upuriem sākās pēc tam, kad 16. janvārī Ukrainas parlamenta prezidentu atbalstošais vairākums pieņēma pret protesta akcijām vērstu likumu, kas atļāva krimināli sodīt pret valdību vērsto demonstrāciju dalībniekus.
Pēc valdības "pretterorisma operācijas" izgāšanās 2014. gada 22. februārī Augstākā Rada nobalsoja par V. Janukoviča atlaišanu no prezidenta amata, pieņēma lēmumu par 2004. gada konstitūcijas atjaunošanu un atgriešanos pie parlamentāri prezidentālas iekārtas, kā arī rezolūciju par apcietinātās ekspremjeres Jūlijas Timošenko atbrīvošanu.
Norise
Sākums (28. novembrī—6. decembrī)
Kad 2013. gada 28.—29. novembrī Austrumu partnerības Viļņas samita laikā Ukrainas valdība atteicās parakstīt sagatavoto līgumu, sākās plašas pret valdību vērstas demonstrācijas Ukrainas galvaspilsētas Kijivas Neatkarības laukumā (ukraiņu: Майдан Незалежності).
28. novembrī laukumā sapulcējās ap 100 000 protestētāju, mītiņa laikā dziedātāja Ruslana Ližičko nolasīja paziņojumu, kurā pieprasīja prezidenta Janukoviča atkāpšanos no amata. Ukrainas opozīcijas līderi Arsēnijs Jaceņuks un Vitālijs Kličko nespēju parakstīt asociācijas līgumu nodēvēja par valsts nodevību, kas "nolaupīja cerību dzīvot modernā Eiropas valstī". Mītiņa dalībnieki ierosināja dibināt koordinācijas padomi "Eiromaidans", kas nodrošinātu dialogu starp Ukrainas un Eiropas pilsonisko sabiedrību. Varas iestādes Kijivas centrā koncentrēja lielus milicijas spēkus.[1]
Naktī no 30. novembra uz 1. decembri protesta demonstrācijās Kijivā piedalījās vairāk kā 100 000 cilvēku. Milicijas specvienības uzbruka protestētājiem, sadursmēs ar drošības struktūrām ievainoja vairāk nekā 300 cilvēku. Kijivas galvenā administratīvā tiesa tūlīt pēc tam aizliedza rīkot protestus Neatkarības laukumā un vēl citās vietās Kijivas centrā līdz 7. janvārim.[2] Slimnīcā tika nogādāti 35 cietušie, 35 protestētāji tika apcietināti. 2. decembrī lielākā daļa protestētāju no Neatkarības laukuma organizētā kolonā devās valdības nama virzienā, automašīnas un protestētāji nobloķēja valdības kvartālu. Ministru kabineta pagalmā bija izvietota specvienība "Berkut".[3]
Vienošanās ar Krieviju (7.—19. decembrī)
7. decembrī Sočos notika sarunas starp Krievijas prezidentu Putinu un Ukrainas prezidentu Janukoviču, kurās panāca vienošanās, ka Ukrainas iestāsies Krievijas izveidotajā Muitas savienībā. Noslēgtā vienošanās paredzēja, ka Krievija piešķirs Ukrainai vismaz piecus miljardus ASV dolāru un krasi samazinās gāzes cenu.[4] 8.—10. decembra mītiņā sapulcējās vairāk kā 500 000 protestētāju, Kijivas centrā tika nogāzts PSRS izveidotāja Ļeņina piemineklis.14. decembrī Viktors Janukovičs par vardarbības pieļaušanu atstādināja Kijivas mēru Aleksandru Popovu.[5] Kijivā ieradās ASV senators Džons Makeins, kas tikās ar parlamenta opozīcijas līderi Vitāliju Kličko, partijas «Batkivščina» («Tēvzeme») līderi Arsēniju Jaceņuku un Ukraiņu nacionālistu partijas Visukrainas savienība «Svoboda» («Brīvība») parlamenta frakcijas vadītāju Oļegu Tjagņiboku. Kijivas centrā sanākušajiem demonstrantiem senators Makeins paziņoja visai Ukrainai, ka Amerika ir kopā ar jums.[6]17. decembrī prezidents Janukovičs atkārtoti devās uz Krieviju, lai Maskavā slēgtu līgumu par vairāku miljardu dolāru aizdevumu un lētākām Krievijas dabasgāzes piegādēm.[7]
Eskalācija (19. decembrī—18. janvārī)
Ukrainas parlaments 19. decembrī pieņēma likumu par negatīvo seku novēršanu saistībā ar vajāšanu un sodīšanu par pasākumiem, kas notika miermīlīgu protesta akciju laikā, kas paredzēja, ka visas krimināllietas pret akciju dalībniekiem tiks slēgtas, bet aizturētās personas tiks atbrīvotas, turklāt tiks dzēsta šo personu sodāmība.[8] Naktī uz 24. decembri netālu no Kijivas nenoskaidroti uzbrucēji smagi piekāva žurnālisti un Eiromaidana protestu kustības aktīvisti Tatjanu Čornovilu, kas pirms tam opozīcijas laikrakstā «Ukrainska Pravda» publicēja pret Iekšlietu ministru Vitāliju Zaharčenko vērstu fotoreportāžu. Pie Ukrainas Iekšlietu ministrijas notika pikets, kura dalībnieki pieprasīja V. Zaharčenko atkāpšanos.[9] 29. decembrī Vitālijs Kličko paziņoja, ka Ukrainas opozīcija izsludinās Visukrainas streiku pēc Jaunā gada svētkiem.
Pēc pareizticīgo Ziemassvētkiem 2014. gada 6. janvārī demonstrācijas Kijivas centrā atsākās. V. Kličko paziņoja, ka ar ES morālo atbalstu vien nepietiek un vajadzētu noteikt sankcijas pret Ukrainas valsts amatpersonām.[10] 11. janvāra naktī opozīcijas aktīvisti bloķēja autobusus ar specvienības «Berkut» dalībniekiem. Sadursmē cieta 11 cilvēki, kas tika aizvesti ar ātrās palīdzības transportu uz slimnīcām, ievainots tika arī bijušais Ukrainas iekšlietu ministrs un kustības «Trešā Ukrainas republika» vadītājs Jurijs Lucenko.[11]16. janvārī Ukrainas parlaments ar 235 balsīm no 450 pieņēma pret protesta akcijām vērstu likumu, kas atļāva krimināli sodīt pret valdību vērsto demonstrāciju dalībniekus.
Bruņotās sadursmes (19.—22. janvārī)
2014. gada 19. janvārī Neatkarības laukumā, neraugoties uz auksto laiku un noteiktajiem pulcēšanās ierobežojumiem pulcējās no 100 000 līdz 200 000 Ukrainas opozīcijas atbalstītāju. Aptuveni 500 agresīvu jauniešu grupa iesaistījās sadursmē ar iekšējā karaspēka karavīriem, aizdedzināja vismaz divus milicijas autobusus, meta akmeņus un degmaisījuma kokteiļus. V. Kličko kopā ar savas partijas aktīvistiem mēģināja viņus aizkavēt un aicināja protestētājus saglabāt mieru.[12] Sadursmes izraisījās, kad milicijas un iekšlietu karaspēka ķēdes pie «Dinamo» stadiona apturēja protesta gājienu uz parlamenta (Augstākās Radas) ēku. Ukrainas Iekšlietu ministrija un Kijivas pilsētas dome informēja, ka šajās sadursmēs cieta vairāk nekā 200 cilvēku, tostarp aptuveni 100 likumsargu, no tiem slimnīcā ievietots 61. Medicīnisko palīdzību sniedza 103 demonstrantiem, no tiem 42 tika hospitalizēti ar smagiem miesas bojājumiem. Aizturēti 20 demonstranti.[13]21. janvārī ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns aicināja izvairīties no tālākas vardarbības eskalācijas un atbalstīt vārda brīvības un mierīgas pulcēšanās demokrātiskās vērtības. Viņš vērsās pie pusēm ar lūgumu piedalīties dialogā un atgādināja par nepieciešamību rast savstarpēju sapratni starp ukraiņiem par viņu valsts nākotnes ceļu.[14] 22. janvārī protestu kustības mediķi paziņoja, ka sadursmēs ar drošības spēkiem Kijivā dzīvību zaudējuši pieci, bet ievainoti 300 aktīvisti. Lielāko sadursmju vietā Gruševska ielā pie «Dinamo» stadiona protestētāji uzbūvēja otru barikāžu līniju.[15] Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Kijivā nošautie protestētāji nogalināti ar munīciju, kādas milicijas bruņojumā neesot. Mežā netālu no Kijivas atrada demonstrāciju dalībnieka ļvivieša Jurija Verbicka līķi. Protesti pārņēma arī citus Ukrainas apgabalus, kur opozicionāri 22. janvārī ieņēma Ļvivas, Ternopoles un Čerkasu vietējo administrāciju ēkas.Ukrainas parlamenta opozīcijas deputāti izveidoja Ukrainas Tautas radu un paziņoja par nodomu sākt gatavot Visukrainas tautas balsošanu par neuzticību Janukovičam un Augstākajai radai, kā arī vietējo tautas padomju un municipālās milicijas veidošanu.[16]
Pēc šiem notikumiem intervijā BBC Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs sadursmes starp miliciju un protestētājiem raksturoja kā ekstrēmistu, radikāļu uzstāšanos, pār kuriem opozīcija zaudējusi kontroli un paziņoja, ka varasiestādes kontrolē situāciju Kijivā un vēlas mierīgā ceļā atrisināt pašreizējo krīzi.[17]
Stabilizācijas mēģinājumi (23. janvāris—17. februāris)
23. janvāra vakarā opozīcijas līderi Vitālijs Kličko un Oļegs Tjagņiboks saviem atbalstītājiem paziņoja, ka ir panākuši vienošanos par vairāku desmitu aizturēto protestētāju atbrīvošanu. Varas iestāžu pārstāvji paziņoja, ka nepielietos spēku gadījumā, ja opozīcijas atbalstītāji pārtrauks vardarbīgas akcijas.[18]Opozīcija Janukovičam izvirzīja trīs prasības: ārkārtas prezidenta vēlēšanu sarīkošanu, valdības atkāpšanos un pret protestiem vērstā likuma atcelšanu. Premjers Azarovs paziņoja, ka ir gatavs atkāpties no amata, ja par to nobalsos parlaments.[19]
24. janvāra sarunu laikā prezidents Janukovičs piedāvāja premjerministra amatu opozīcijas partijas "Batkivščina" ("Tēvzeme") līderim Arsentijam Jaceņukam, bet vicepremjera amatu partijas UDAR dibinātājam Vitālijam Kličko. Janukovičs piekrita arī grozīt konstitūciju, mainot valsts iekārtu uz "parlamentāri-prezidentālu republiku".[20]27. janvārī Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone paziņoja, ka pēc 28. janvāra sarunām ar Krievijas prezidentu Putinu dosies uz Kijivu un Rīgu. 28. janvārī premjers Azarovs paziņoja, ka ir pieņēmis personīgu lēmumu lūgt Ukrainas prezidentam pieņemt manu atkāpšanos no premjerministra amata ar mērķi radīt papildu iespēju politiskam kompromisam miermīlīgi atrisināt konfliktu.[21]Tajā pašā dienā Ukrainas parlaments atcēla deviņus 16. janvārī pieņemtos likumus, kas ierobežoja pilsoņu tiesības un brīvības un kas izraisīja spriedzes palielināšanos sabiedrībā un jaunu protestu vilni. Par likumu atcelšanu nobalsoja 361 likumdevējs, bet pret bija tikai divi deputāti.[22]ES augstā ārlietu pārstāve Eštone savas vizītes laikā Kijivā 29. janvārī pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Janukoviču paziņoja, ka vardarbība un iebiedēšana, lai no kuras puses tā nāktu, ir jāpārtrauc. Viņa norādīja, ka dialogam, kurš šad un tad noticis, jābūt īstam dialogam.[23]Opozīcijas līderi tūlīt noraidīja arestēto protesta dalībnieku amnestijas likuma nosacījumus, kas paredzēja vispirms atbrīvot ieņemtās valdības ēkas. Maidana demonstrantu nometnes komendants norādīja, ka laukuma apsardze tiks pastiprināta, lai apgrūtinātu mēģinājumus demonstrantus izdzenāt ar spēku.[24]
Ukrainas revolūcija (18. februārī—23. februārī)
Valdības "pretterorisma operācija" (18. februārī—20. februārī)
18. februārī Augstākās Radas opozīcijas partijas mēģināja iesniegt pieprasījumu atcelt spēkā esošo Ukrainas konstitūciju un atgriezties pie 2004. gadā pieņemtās konstitūcijas, kas tika noraidīts. Opozīcijas partiju pārstāvji tomēr piespieda reģistrēt šo pieprasījumu. Vairāki opozīcijas deputāti sarīkoja protesta gājienu uz Ukrainas parlamenta ēku, kas atdūrās pret milicijas novietotām kravas automašīnām un uzsāka ielu kaujas. Marijas parkā protestētāji sāka celt jaunas barikādes un ieņēma Kijivas virsnieku namu, kurā iekārtoja medicīnisko punktu ievainotajiem. Pēcpusdienā demonstranti iebruka valdošās Reģionu partijas ēkā. Pievakarē specvienības "Berkut" kaujinieki atspieda protestētājus no valdības ēku kvartāliem un Ukrainas iekšlietu ministrija paziņoja, ka līdz 18.00 ir jāpārtrauc nemieri, savādāk būs jāieved kārtība ar likumā paredzētajiem paņēmieniem. Augstākā Radas priekšsēdis Vladimirs Ribaks paziņoja, ka sarunas ar opozīciju ir iespējamas vienīgi pēc radikālo darbību pārtraukšanas, kas novedusi līdz asinsizliešanai. Savukārt Vitālijs Kličko aicināja nekavējoties izsludināt pirmstermiņa prezidenta un parlamenta vēlēšanas, kā arī izvest specvienības no Kijivas centra. 16.00 apturēja metro darbību un ierobežoja automašīnu iebraukšanu Kijivas pilsētā.20:00 specvienību un iekšlietu karaspēka vienību karavīri sāka "pretterorisma operāciju" Neatkarības laukumā ar ūdens lielgabaliem un trokšņu granātām, uz ko protestētāji atbildēja ar akmeņiem, petardēm un degšķidruma pudelēm. Tika ziņots par deviņiem ielu kaujās kritušajiem, no kuriem divi ir iekšlietu karaspēka vienību dalībnieki. Ļvivā protestētāji ieņēma apgabala administrācijas ēku, prokuratūru un iekšlietu ministrijas ēkas.
Pēc nakts kaujām 19. februāra rītā valdības pārstāvji ziņoja par 10 mirušajiem protestētājiem un 9 kārtību sargājošo orgānu darbiniekiem. Nemiernieki atkal ieņēma Kijivas pilsētas administrācijas ēku. Ukrainas aizsardzības ministrs Pāvels Ļebedevs paziņoja, ka devis pavēli nosūtīt uz Kijivu 25. speciālo gaisa desanta brigādi "ieroču noliktavu aizsardzībai". Pēcpusdienā masu mediji ziņoja, ka Ukrainas galvaspilsētā opozīcijas un milicijas sadursmēs bojāgājušo skaits sasniedzis 25, bet ievainoto skaits sniedzas tūkstošos un Ukraina tuvojas pilsoņkaram.[26]Prezidenta V. Janukoviča interneta vietnē tika ievietota viņa uzrunu, kurā viņš apgalvoja, ka esot uzstājīgi aicinājis atturēties no radikālām darbībām, bet neesot sadzirdēts. Opozīcijas līderi esot pārkāpuši likumu, aicinot cilvēkus pie ieročiem, un par to viņiem jāstājas tiesas priekšā. Viņš arī pauda uzskatu, ka opozīcijas līderi nav ievērojuši demokrātijas pamatprincipu, ka varu iegūst nevis protestos, bet tikai vēlēšanu rezultātā.[27]
Ukrainas drošības dienesta vadītājs Aleksandrs Jakimenko paziņoja, ka visā valstī tiks sākta pretterorisma operācija, jo "ekstrēmisms un radikālo grupējumu pretlikumīgā darbība reāli apdraud miljoniem Ukrainas pilsoņu dzīvību". Savukārt Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas varasiestāžu izsludinātajā pretterorisma operācijā var tikt iesaistīti arī bruņoto spēku karavīri. Pēc opozīcijas informācijas otrais uzbrukums Neatkarības laukumam tika plānots 18.00 vakarā, opozīcija mudināja ļaudis aizstāvēt barikādes.[28]Krievijas ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Karasins Kijivā tikās Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvjiem un paziņoja par Krievijas premjerministra vietnieka Dmitrija Rogozina ārkārtas vizīti Ukrainā 20. februārī. Arī Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss paziņoja, ka Francijas, Vācijas un Polijas ārlietu ministri dosies uz Kijivu, lai novērtētu situāciju pirms Eiropas Savienības ārlietu ministru apspriedes par sankciju noteikšanu Ukrainai.[29]
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens paziņoja, ka "stingri aicina Ukrainas valdību atturēties no tālākas vardarbības. Ja iejauksies armija, Ukrainas attiecības ar NATO tiksi nopietni sabojātas," ar līdzīgu aicinājumu iepriekš nāca klajā arī ASV prezidents Baraks Obama.Viktors Janukovičs atcēla no amata Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieku un ģenerālštāba priekšnieku Vladimiru Zamanu, kuru opozīcija vērtēja atzinīgi par atteikšanos izmantot spēku pret protestētājiem. 19. februāra vakarā opozīcijas partiju līderiem, Janukovičam un citām augstākajām amatpersonām izdevās vienoties par pamieru un sarunu uzsākšanu. Par spīti prognozētajam, situācija Kijivas Neatkarības laukumā un galvaspilsētas centrālajās ielās saglabājas mierīga.[30]
Ukrainas Veselības aizsardzības ministrija oficiāli apstiprināja, ka "pretterorisma operācijas" laikā vardarbīgajās sadursmēs dzīvību kopumā zaudējuši vismaz 80 cilvēki, bet cietuši vēl 577 cilvēki, no kuriem hospitalizēti 369. 20. februāra vakarā Ukrainas parlamenta deputāti aizliedza varasiestādēm izpildīt terorisma apkarošanas programmas pasākumus. Parlamenta lēmumā bija pieprasīts pārtraukt uguni un armijas un iekšējā karaspēka karavīriem jāatgriežas pastāvīgās dislokācijas vietās.[31]
Krīzes atrisinājums (21.—22. februārī)
21. februāra rītā prezidenta Viktora Janukoviča administrācijas mājaslapā parādījās paziņojums, ka "noslēgušās sarunas par politiskās krīzes noregulēšanu, kurās piedalījās Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, opozīcijas līderi, Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas pārstāvji. Puses vienojās parafēt vienošanos par krīzes noregulēšanu."[32]Ukrainas iekšējā karaspēka karavīri atkāpās no pozīcijām ap valsts parlamenta ēku Kijivā, pirms tam parlamenta deputāte no opozīcijas partijas karavīriem nolasīja lēmumu par "pretterorisma operācijas" apturēšanu. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka vietnieks ģenerālis Jurijs Dumanskis televīzijā paziņoja par atkāpšanos no amata. Tajā pašā dienā prezidents Janukovičs paziņoja, ka "iniciē prezidenta pirmstermiņa vēlēšanas un atgriešanos pie 2004. gada konstitūcijas ar pilnvaru pārdali par labu parlamentārai republikai".[33]
Ukrainas prezidents Janukovičs, opozīcijas līderi Jaceņuks, Kličko un Tjagņiboks prezidenta pilī parakstīja vienošanos par Ukrainas konflikta noregulējumu, klāt esot Vācijas, Polijas ārlietu ministriem, Francijas Ārlietu ministrijas Kontinentālās Eiropas departamenta vadītājam. Krievijas cilvēktiesību ombuds Vladimirs Lukins, kuram Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija uzticējis uzņemties starpnieka lomu sarunās, vienošanās parakstīšanas brīdī nebija klāt. Ukrainas parlaments pieņēma likumu par 2004. gada konstitūcijas atjaunošanu.[34]
2014. gada 22. februārī Augstākās Radas spīkers Vladimirs Ribaks un viņa pirmais vietnieks Igors Kaļetņiks atkāpās no amata, par parlamenta spīkeru ar 288 balsīm no 326 ievēlēja Aleksandrs Turčinovu no opozīcijas partijas "Batkivščina" (Tēvzeme). Ukrainas parlaments nobalsoja par V. Janukoviča atlaišanu no prezidenta amata un izsludināja jaunas prezidenta vēlēšanas 25. maijā.Tikmēr uz Harkivu aizbēgušais Janukovičs šo parlamenta lēmumu nosauca par pretlikumīgu valsts apvērsumu un pasludināja, ka turpinās pildīt prezidenta pienākumus. Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu un Krimas deputāti sanāksmē Harkivā paziņoja, ka atsauc Kijivai deleģētās valsts pārvaldes pilnvaras un paši uzņemas visu varu savos apgabalos. ASV prezidents Baraks Obama telefoniski vienojās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka nav pieļaujamas turpmākas sadursmes un upuri. Ukrainas Veselības ministrija publicēja datus, ka 18.-19. februāra sadursmēs bojā gājušo skaits sasniedzis 82, bet ievainoto skaits 405, kopumā mediķu palīdzība bijusi nepieciešama 622 cilvēkiem.[35]
Ukrainas parlaments 22. februārī pieņēma arī lēmumu par 2004. gada konstitūcijas atjaunošanu un atgriešanos pie parlamentāri prezidentālas iekārtas, kā arī rezolūciju par apcietinātās ekspremjeres Jūlijas Timošenko atbrīvošanu. Timošenko pēcpusdienā parlamenta deputātu pavadībā pa milicijas norobežotu ceļu izveda no Harkivas slimnīcas un aizveda uz Kijivas Neatkarības laukumu, kur viņa uzrunāja sapulcējušos ļaudis, uzsverot, ka Ukrainā ir sākusies brīvu cilvēku, brīvas valsts un eiropeiskas valsts ēra.[36]
Diskusija par apšaušanas iemesliem un izpildītājiem
Viens no prezidenta Janukoviča atstādināšanas iemesliem bija daudzie cilvēku upuri 18. februāra "pretterorisma operācijas" laikā, turklāt lielu daļu no upuriem apšāva snaiperi. 5. martā interneta portālos parādījās ziņa par it kā Ukrainas drošības dienesta darbinieku nelegāli noklausītas 26. februāra telefona sarunas fragmentiem, kuros Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets Eiropas Savienības ārlietu pārstāvei Ketrīnai Eštonei atstāstīja vizītes laikā Kijivā dzirdēto versiju par snaiperu saistību ar kādu jaunās koalīcijas pārstāvi. Raidsabiedrība Euronews informēja par Igaunijas Ārlietu ministrijas viedokli, ka nopludinātas ir atsevišķas sarunas daļas, kas izrautas no konteksta.[37]Krievijas valdības pozīciju atbalstošie masu informācijas līdzekļi protestētāju apšaušanā mēģināja vainot opozīcijas līderus un ar noklausītās sarunas palīdzību radīt šķitumu, ka šādās domās ir arī ES amatpersonas.
Savukārt jauno koalīciju atbalstošais Ukrainas milicijas ģenerālleitnants Genādijs Moskaļs paziņoja, ka protestu apspiešanai Kijivā pielietotas divas VDK laikos izplānotās operācijas. Operāciju masu nekārtību apspiešanai "Volna" (Vilnis) īstenojuši Ukrainas Iekšlietu ministrijas spēki, bet operāciju "Bumerangs" Ukrainas drošības dienests. Operācijas "Bumerengs" laikā snaiperiem tikusi dota pavēle šaut ne tikai uz protestētājiem, bet arī uz miličiem, lai attaisnotu spēka pielietošanu "Eiromaidana" izklīdināšanai. Pēc Moskaļa teiktā operāciju veica Ukrainas drošības dienesta vienība "Alfa" un iekšlietu karaspēka vienība "Sokol" pēc atļaujas saņemšanas no prezidenta Janukoviča.[38]