Krievijas demogrāfija

Krievijas demogrāfija ietver demogrāfijas datus par Krievijas Federācijas iedzīvotāju skaitu, etnisko sastāvu, urbanizācijas līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru u.c. radniecīgu informāciju.Krievijas Federācija ir atšķirīgu, daudzu nāciju sabiedrība, kurā dzīvo vairāk kā 160 etnisko grupu.[1] Lai gan Krievijas iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši liels, valsts milzīgo izmēru dēļ apdzīvotības blīvums ir zems.[2] Visblīvāk apdzīvota ir Krievijas Eiropas daļa, Urālu kalnu apkaime un dienvidrietumu Sibīrija. 73% no iedzīvotājiem dzīvo pilsētās.[3] Pēc 2020. gada skaitīšanas rezultātiem divas lielākās pilsētas Krievijā ir Maskava (vairāk nekā 13 miljoni iedzīvotāju) un Sanktpēterburga (vairāk nekā 5 miljoni). 14 citās pilsētās ir starp vienu un diviem miljoniem iedzīvotājuː Novosibirskā, Jekaterinburgā, Kazaņā, Ņižņijnovgorodā, Krasnojarskā, Čeļabinskā, Samarā, Ufā, Rostovā pie Donas, Krasnodarā, Omskā, Voroņežā, Permā un Volgogradā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Krievijā (1950-2015).
Sieviešu un vīriešu dzīvildzes izmaiņas (1950-2014).
Dzimstības un mirstības izmaņas (1950-2008).

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Lielākais Krievijas Federācijas iedzīvotāju skaits bija 1991. gadā — 148 689 000, bet tas sāka piedzīvot strauju kritumu 1990. gadu vidū,[4] pastāvīgo iedzīvotāju skaits uz 2009. gada 1. janvārī bija 141 903 979 cilvēki. 2008. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 121 400 cilvēkiem vai par 0,085% (2007. gadā — par 212 000 vai 0,15% un 2006. gadā — par 532 000 vai 0,37%). Mirušo skaits 2008. gadā bija par 363 500 lielāks nekā dzimušo skaits. Tas bija mazāk nekā 477 000 mirušo 2007. gadā un 687 100 mirušo 2006. gadā.[5][6] 2007. gadā mirstība Krievijā samazinājās par 4%, salīdzinot ar 2006. gadu, sasniedzot apmēram 2 miljonus mirušo, tajā pat laikā dzimstības rādītājs gadu no gada pieauga par 8,3% līdz 1,6 miljoniem jaundzimušo.[7] Lai gan Krievijas dzimstības līmenis ir salīdzināms ar citu Eiropas valstu dzimstības līmeni (12,1 jaundzimušais uz 1000 cilvēkiem 2008. gadā, salīdzinot ar Eiropas Savienības vidējo 9,9 uz 1000),[6] tās iedzīvotāju skaits samazinās straujāk sakarā ar augstākiem miršanas rādītājiem (2008. gadā mirstības līmenis Krievijā bija 14,7 uz 1000 cilvēkiem,[6] salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējo 10,28 uz 1000).[8]

Migrācija

2008. gadā par 2,7% turpināja pieaugt migrācija ar 281 615 migrantiem, kas ieradās Krievijas Federācijā, 95% no tiem ieradās no NVS valstīm, lielais vairums bija krievi vai krieviski runājoši.[5][6] Krievu emigrantu skaits samazinājās par 16% līdz 39 508, no tiem 66% devās uz citām NVS valstīm. Ir aplēsts, ka Krievijā ir 10 miljoni nelegālu imigrantu no bijušajām Padomju Savienības valstīm.[9]

Etniskais sastāvs

2009. gadā Krievijas Federācijā dzīvoja 116 miljoni etnisko krievu,[10]citas lielākās etniskās grupas ir tatāri (5,5 miljoni), ukraiņi (2,9 miljoni), baškīri (1,7 miljoni), čuvaši (1,6 miljoni), čečeni (1,4 miljoni) un armēņi (1,1 miljons).

Mirstība

Mirušo skaits (tūkst. cilv.):

  • 2002. gads — 2 332,3
  • 2003. gads — 2 365,8
  • 2004. gads — 2 295,4
  • 2005. gads — 2 303,9
  • 2006. gads — 2 166,7
  • 2007. gads — 2 080,4
  • 2008. gads — 2 075,9
  • 2009. gads — 2 010,5
  • 2010. gads — 2 028,5
  • 2011. gads — 1 925,7
  • 2012. gads — 1 906,3
  • 2013. gads — 1 871,8
  • 2014. gads — 1 912,3
  • 2015. gads — 1 911,4

Mirstības koeficients (uz 1000 iedzīvotājiem)

Galvenie nāves cēloņi Krievijā 2009. gadā:

Dzimstība

Jaundzimušo skaits:

  • 2002 — 1 397,0 tūkst. cilv.
  • 2003 — 1 477,3 tūkst. cilv.
  • 2004 — 1 502,5 tūkst. cilv.
  • 2005 — 1 457,4 tūkst. cilv.
  • 2006 — 1 479,6 tūkst. cilv.
  • 2007 — 1 610,1 tūkst. cilv.
  • 2008 — 1 713,9 tūkst. cilv.
  • 2009 — 1 761,7 tūkst. cilv.
  • 2010 — 1 788,9 tūkst. cilv.
  • 2011 — 1 796,6 tūkst. cilv.
  • 2012 — 1 902,1 tūkst. cilv.
  • 2013 — 1 895,8 tūkst. cilv.
  • 2014 — 1 942,7 tūkst. cilv.
  • 2015 — 1 944,1 tūkst. cilv.

Dzimstības koeficients

  • 1980 — 15,9 uz 1000 cilv.
  • 1990 — 13,4 uz 1000 cilv.
  • 1995 — 9,2 uz 1000 cilv.
  • 1996 — 8,8 uz 1000 cilv.
  • 1997 — 8,5 uz 1000 cilv.
  • 1998 — 8,7 uz 1000 cilv.
  • 1999 — 8,3 uz 1000 cilv.
  • 2000 — 8,6 uz 1000 cilv.
  • 2001 — 9,0 uz 1000 cilv.
  • 2002 — 9,6 uz 1000 cilv.
  • 2003 — 10,2 uz 1000 cilv.
  • 2004 — 10,4 uz 1000 cilv.
  • 2005 — 10,1 uz 1000 cilv.
  • 2006 — 10,3 uz 1000 cilv.
  • 2007 — 11,3 uz 1000 cilv.
  • 2008 — 12,0 uz 1000 cilv.
  • 2009 — 12,3 uz 1000 cilv.
  • 2010 — 12,5 uz 1000 cilv.
  • 2011 — 12,6 uz 1000 cilv.
  • 2012 — 13,3 uz 1000 cilv.
  • 2013 — 13,2 uz 1000 cilv.
  • 2014 — 13,3 uz 1000 cilv.
  • 2015 — 13,3 uz 1000 cilv.

[1] Arhivēts 2010. gada 3. decembrī, Wayback Machine vietnē.

Nacionālais sastāvs

Krievijas nacionālais sastāvs
TautībaIedzīvotāju skaits% no valsts iedzīvotāju skaita
1krievi115 889 10779,83
2tatāri5 554 6013,83
3ukraiņi2 942 9612,03
4baškīri1 673 3891,15
5čuvaši1 637 0941,13
6čečeni1 360 2530,94
7armēņi1 130 4910,78
8mordovieši843 3500,58
9avāri814 4730,56
10baltkrievi807 9700,56
11kazahi653 9620,45
12udmurti636 9060,44
13azerbaidžāņi621 8400,43
14marieši604 2980,42
15vācieši597 2120,41
16kabardieši519 9580,36
17osetīni514 8750,35
18dargīni510 1560,35
19burjati445 1750,31
20jakuti443 8520,31
21kumiki422 4090,29
22inguši413 0160,28
23lezgīni411 5350,28
24komieši293 4060,2
25tuvieši243 4420,17
26ebreji229 9380,16
27gruzīni197 9340,14
28karačajevieši192 1820,13
29čigāni182 7660,13
30kalmiki173 9960,12
31moldāvi172 3300,12
32lakieši156 5450,11
33korejieši148 5560,1
35iedzīvotāji, kuri nenorādīja savu tautību1 460 7511,01

Atsauces un piezīmes