Kazaņa
Kazaņa (krievu: Казань, tatāru: Казан / Qazan) ir pilsēta Krievijas Federācijā, Volgas vidustecē, kreisajā krastā pie Kazansu upes (tatāru: Казансу, Qazansu) ietekas. Tatarstānas Republikas galvaspilsēta. Sena universitātes pilsēta. Galvenais tatāru kultūras centrs. Kazaņas kremlis iekļauts UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā. Kazaņā atrodas lielākā mošeja Krievijas Federācijā, kā arī viena no pareizticīgo un arī katoļu vispielūgtākajām svētbildēm — Kazaņas Dievmātes svētbilde.
| Kazaņa | |||
|---|---|---|---|
| republikas galvaspilsēta | |||
| Казань Казан / Qazan | |||
 | |||
| |||
  Kazaņa .svg) Kazaņa  Kazaņa | |||
| Koordinātas: 55°47′N 49°07′E / 55.783°N 49.117°E 49°07′E / 55.783°N 49.117°E | |||
| Valsts |  Krievija | ||
| Republika |  Tatarstāna | ||
| Dibināta | 1005. gadā | ||
| Minēta hronikās | 1177. gadā | ||
| Platība | |||
| • republikas galvaspilsēta | 425,2 km2 | ||
| Augstums | 60 m | ||
| Iedzīvotāji (2022) | |||
| • republikas galvaspilsēta | 1 259 173 | ||
| • blīvums | 2 634,1/km² | ||
| • aglomerācija | 1 360 000 | ||
| Laika josla | +3 | ||
| Mājaslapa | kzn | ||
 Kazaņa Vikikrātuvē | |||
.svg){kind=small}
Vēsture
Ir dažādi viedokļi par to, kad dibināta Kazaņa. Izplatītākā versija ir, ka pilsētu dibinājuši Volgas bulgāri 1177. gadā kā Volgas Bulgārijas robežcietoksni.
13.-14. gs. Kazaņa bija Zelta Ordas sastāvā. Pēc Zelta Ordas sabrukuma 1438. gadā Kazaņa kļuva par neatkarīgās Kazaņas hanistes galvaspilsētu. Maskavijas-Kazaņas karu laikā 1469. gadā pilsētu aplenca lielkņaza Ivana III sūtītais karaspēks un piespieda hanam Ibrahimam parakstīt miera līgumu, 1487. gadā krievi ieņēma Kazaņu un aizveda trimdā hanu Ilhamu, viņa vietā nometinot savu vasali hanu Muhamedu Aminu. 1505. gadā hans Muhameds Amins pārtrauca vasaļattiecības ar Maskaviju un uzbruka Ņižņijnovgorodas kremlim. Pēc ilgstošiem krievu-tatāru kariem Krievijas cars Ivans IV Kazaņu 1552. gadā pilnīgi nopostīja[1] un Kazaņas hanisti pievienoja Krievijai.
Krievijas valdība izraidīja islāmticīgos Kazaņas iedzīvotājus un to vietā nometināja krievus un citu tautību pareizticīgos ieceļotājus.[2][3] Līdz pat Krievijas impērijas teritoriāli administratīvajai reformai tika lietots jēdziens Kazaņas cariste (Казанское царство).
No 1708. gada Kazaņa bija Kazaņas guberņas centrs. 1774. gadā pilsētu nodedzināja Jemeļjana Pugačova karaspēks. 1804. gadā nodibināja Kazaņas Universitāti.
Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada septembrī Kazaņu ieņēma Sarkanās armijas vienības Pētera Slavena un Jāņa Judiņa vadībā.No 1920. līdz 1990. gadam Kazaņa bija Tatārijas APSR galvaspilsēta. Otrā pasaules kara laikā Kazaņā izvietoja daudzus rūpniecības uzņēmumus no PSRS rietumu apgabaliem.
Kopš 1990. gada Kazaņa ir Tatarstānas galvaspilsēta.
Daba
Pilsētas teritorijā atrodas Tatarstānas lielākais ezers — Kabanu ezeru sistēma.
Sports
Kazaņā bāzēts Kontinentālās hokeja līgas klubs Kazaņas "Ak Bars". Klubs divreiz izcīnījis Gagarina kausu. "Ak Bars" vienība spēlē TatNeft Arena hallē. Pilsētā bāzēts arī "Ak Bars" jauniešu klubs Kazaņas "Bars", kurš spēlē Jaunatnes hokeja līgā.
Cilvēki
Kazaņā vai tās apkārtnē dzimuši:
- Gavrila Deržavins (1743—1816) — dzejnieks;
- Aida Garifullina (dzimusi 1987. gadā) — operdziedātāja
- Vladimirs Koteļņikovs — matemātiķis;
- Aleksandrs Lurija — psihologs;
- Fjodors Šaļapins — dziedātājs;
- Kārlis Šteins (1911—1983) — latviešu astronoms;
- Jevgeņijs Švarcs — rakstnieks, dramaturgs.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kazaņa.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)