Oganesons

Oganesons^[1] ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Og un atomskaitli 118. Oganesons pieder inerto gāzu grupai, tādēļ teorētiski tā ķīmiskajām īpašībām vajadzētu būt līdzīgām inerto gāzu īpašībām, bet fiziski normālos apstākļos oganesons būtu nevis gāze, bet viegli kūstoša cieta viela. Stabila izotopa oganesonam nav, mākslīgi ir izdevies iegūt tikai dažus šī elementa atomus. Visi iegūti atomi ir no viena izotopa ²⁹⁴Og, kura pussabrukšanas periods ir 0,89 milisekundes.^[2]

Oganesons
118 8 18 32 32 18 8 2 Og [294] g/mol 7s2 5f14 6d10 7p6
Oksidēšanas pakāpes	−1, 0,+1, +2, +4, +6 (paredzēts)
Elektronegativitāte	nav zināma
Blīvums	nav zināms, bet iespējams 13 650 kg/m3
Kušanas temperatūra	nav zināma
Viršanas temperatūra	ekstrapolējot 320—380 K (50—110 °C)

2002. un 2005. gadā 118. elementu sintezēja Apvienotajā kodolpētniecības institūtā, Dubnā (Krievijā), sadarbībā ar Livermoras nacionālo laboratoriju. Ziņojumi par 118. elementa atklāšanu 1999. gadā Berklijā (ASV) izrādījās kļūdaini vai pat falsificēti.^[3] Krievu zinātnieki piedāvāja elementam nosaukumu ‘moskovijs’, bet šis nosaukums tika piešķirts 115. elementam.

2016. gada 28. novembrī Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) oficiāli aizstāja pagaidu nosaukumu ‘ununoktijs’ ar nosaukumu 'oganesons'^[4][5] Ķīmiskais elements tika nosaukts par godu akadēmiķim Jurijam Oganesjanam. Elementa nosaukumam dota izskaņa -ons (nevis ierastā -ijs), jo šāda izskaņa ir gandrīz visiem inerto gāzu nosaukumiem. Oganesons iepriekš bija zināms arī kā ekaradons.