Nihonijs

Nihonijs
113	3; 18; 32; 32; 18; 8; 2
	Nh; [286] g/mol
	[Rn]5f146d107s27p1
Blīvums	16 000 kg/m3
Kušanas temperatūra	430 °C (hipotētiski)
Viršanas temperatūra	1130 °C (hipotētiski)

Nihonijs^[1] ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Nh un atomskaitli 113. Tas ir ļoti radioaktīvs; tā stabilākais zināmais izotops ir nihonijs–286, kura pussabrukšanas periods ir aptuveni 20 sekundes. Līdz 2016. gada 28. novembrim šī ķīmiskā elementa nosaukums bija ununtrijs, bet Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) oficiāli nomainīja tā nosaukumu uz 'nihonijs'^[2]^[3] par godu Japānai (japāņi paši savu valsti sauc par Nihon, 日本), kur pētniecības institūtā Riken arī tika iegūts šis ķīmiskais elements. Teorētiski nihonijam vajadzētu būt amfotēram metālam.

Vēsture

2003. gadā 113. elementu sintezēja krievu un amerikāņu komanda Apvienotajā kodolpētniecības institūtā, Dubnā (Krievijā), bombardējot amerīciju ar kalciju.

243
95Am + 48
20Ca → 291
115Mc* → 288
115Mc + 3 1
0n → 284
113Nh + α

243
95Am + 48
20Ca → 291
115Mc* → 287
115Mc + 4 1
0n → 283
113Nh + α

Nākamo gadu atklājumi apstiprināja minētā elementa, kā arī 115. elementa (moskovija) sintēzi. 2004. vienu nihonija kodolu izdevās sintezēt arī Japānā. Līdz šim iegūti apmēram 40 nihonija atomi. Stabilākais nihonija izotops ir 2009. gadā iegūtais nihonijs–286 ar pussabrukšanas periodu apmēram 20 sekundes.^[4]

Agrāk krievu zinātnieki piedāvāja nosaukt 113. elementu par bekereliju (Bq) — par godu radioaktivitātes atklājējam Anrī Bekerelam, savukārt japāņu zinātnieki ieteica pat veselus trīs nosaukumus — japāniju (Jp), nišinaniumu (Nh) vai rikeniju (Rk). Tomēr IUPAC 2016. gadā ieteiktais nosaukums bija nihonijs (Nh).

Nihonijs

Vēsture

Atsauces

Ārējās saites