Kopernikijs
Kopernikijs[1][2] ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Cn un atomskaitli 112. Par tā fiziskajām īpašībām nav zināms praktiski nekas, bet teorētiski kopernikijs varētu būt gaistošs metāls.[3] 2010. gada 19. februārī, kad jau bija apstiprināta jaunā ķīmiskā elementa pastāvēšana, tika izvēlēts vārds kopernikijs, ko iedeva par godu astronomam Nikolajam Kopernikam. Pirms tam to sauca par ununbiju (simbols: Uub). Stabilākā izotopa 285Cn pussabrukšanas periods ir 29 sekundes.
| Kopernikijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Vēsture
1996. gada 9. februārī Darmštates Smago jonu pētījumu centrā (Vācijā) Zigurds Hofmanis, Viktors Ņinovs un citi pirmo reizi sintezēja kopernikiju.[4] Elements tika radīts smago jonu paātrinātājā paātrināti palaižot cinka-70 kodolu uz mērķi, kas izgatavots no svina-208.
- 208
82Pb + 70
30Zn → 278
112Cn* → 277
112Cn + 1
0n
2000. gada maijā šajā pašā pētījumu centrā veiksmīgi atkārtoja eksperimentu, lai sintezētu vēl vienu kopernikija-277 atomu.[5]
Izmantojot Mendeļejeva nomenklatūru, šim elementam bija paredzēts nosaukums ekadzīvsudrabs. 1979. gadā Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība rekomendēja mainīt nomeklatūru un līdz ar to kopernikija vietā paredzētais elements tika nosaukts par ununbiju (simbols: Uub). 2009. gadā, kad bija jau apstiprināta jaunā ķīmiskā elementa pastāvēšana, sākās diskusijas par elementa nosaukumu, kas ieilga septiņus mēnešus. 2010. gada 19. februārī tika izvēlēts vārds kopernikijs, ko iedeva par godu astronomam Nikolajam Kopernikam. Starp piedāvātajiem nosaukumiem bija arī štrasmanijs, venusijs, frišijs, heizenbergijs un lavrentijs.[6]
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kopernikijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |