Sībordžijs
Sībordžijs[1] ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Sg un atomskaitli 106. Tas nosaukts par godu amerikāņu kodolķīmiķim Glenam Sībordžam. Tā kā sībordžijs ir mākslīgs ķīmiskais elements, tas dabā nav sastopams. Tas ir radioaktīvs, tā stabilākais izotops ir sībordžijs-269 ar pussabrukšanas periodu 14 minūtes.[2]
| Sībordžijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +6 | ||||||
| Blīvums | (prognozēts) 35 000 kg/m3 | ||||||
Periodiskajā tabulā sībordžijs ir d bloka pārejas metāls. Tas ir 7. perioda un 6. grupas ķīmiskais elements. Pētījumi liecina, ka sībordžijs ir smagāks homologs volframam. Ķīmiskās īpašības ir tikai daļēji izpētītas, bet var teikt, ka tās ir līdzīgas citiem 6. grupas ķīmiskajiem elementiem.
Vēsture
Pirmo reizi 106. elements iegūts 1974. gada jūlijā Kalifornijas Universitātes Lourensa Nacionālajā laboratorijā, bombardējot kalifornija mērķi ar skābekļa atomu kodoliem:
- 249Cf + 18O → 263106 + 4n
Vienlaicīgi par šī elementa iegūšanu, sapludinot svina un hroma kodolus, paziņoja arī padomju zinātnieku grupa Dubnā, tomēr Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) darba grupa 1993. gadā atzina, ka jaunā elementa veidošanās Dubnas institūtā nav bijusi pietiekami ticama un nolēma nosaukt to Bērkli fiziķa Glena Sībordža (Glenn Theodore Seaborg) — zinātnieka, kurš piedalījies plutonija un deviņu citu transurāna elementu atklāšanā — vārdā. Sībordžs kļuva par pirmo zinātnieku, kura vārdā nosaukts ķīmisks elements, viņam dzīvam esot.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sībordžijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |