Germānijs
Germānijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ge un atomskaitli 32. Germānijs ir spožs, ciets un pelēkbalts pusmetāls. Tas ir viens no 14. grupas elementiem, tādēļ tam ir līdzīgas ķīmiskās īpašības kā citiem šīs grupas elementiem, piemēram, silīcijam un alvai. Tā ir kristāliska viela, un tīrā veidā germānijs ir pusvadītājs, tāpat kā silīcijs.
| Germānijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
  Germānija paraugs un germānija pulveris ampulā | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +4, +2, −4 | ||||||
| Elektronegativitāte | 2,01 | ||||||
| Blīvums | 5323 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 1211,4 K (938,25 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 3106 K (2833 °C) | ||||||
Sākumā (1950.—1970. gados) germāniju pusvadītāju ierīcēs izmantoja vairāk nekā silīciju, jo silīciju ir vairāk jāattīra (pieļaujama mazāka piemaisījumu koncentrācija), taču, ja ir pieejams pietiekoši tīrs silīcijs, tam ir labākas elektriskās īpašības. Dabā germānijs nav sastopams brīvā veidā, bet ir sastopams sulfīdu rūdās un kā piemaisījums citu metālu rūdām. Savienojumos germānijs ir četrvērtīgs, retāk divvērtīgs.
Vēsture
Germānijs ir elements, kura pastāvēšanu paredzēja Dmitrijs Mendeļejevs, 1871. gadā veidojot periodisko tabulu. Viņš tabulā atstāja vietu šim elementam un nosauca to par ekasilīciju (simbols: Es). Elementu 1886. gadā, pētot pie Freibergas iegūtā minerāla argirodīta (Ag8GeS6) sastāvu, atklāja vācu ķīmiķis Klemenss Vinklers. Viņš to nosauca par godu Vācijai, kuras latīniskais nosaukums ir Germania.
Atrašanās dabā
Dabā germānijs nav sastopams brīvā veidā, bet ir sastopams sulfīdu rūdās un kā piemaisījums citu metālu rūdām. Izplatītākie minerāli, kas satur germāniju, ir germanīts (Cu2(Cu, Fe, Ge, Zn)2 (S, As)4), argirodīts (Ag8GeS6) un konfildīts (Ag8(Sn, Ge) S6).
Zemes garozā germānija daudzums ir 1,5×10-4 % no tā masas, kas ir vairāk nekā sudrabs, antimons vai bismuts.
Izotopi
Dabā ir sastopami pieci stabili germānija izotopi. Visizplatītākais ir germānijs-74, kura daudzums ir 36,50% no kopējā daudzuma.[1] Pārējie izotopi ir germānijs-72 (27,45%), germānijs-70 (20,57%), germānijs-73 (7,75%) un germānijs-76 (7,73%).[1]
Bioloģiskā nozīme
Germānijam nav bioloģiskās nozīmes, lai gan uzskata, ka tas varētu stimulēt vielmaiņu.[2]
Izmantošana
Germāniju izmantoja, piemēram, germānija tranzistoros.
Skatīt arī
Atsauces
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: germānijs |
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Germānijs.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |