Aktīnijs

ķīmiskais elements

Aktīnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ac un atomskaitli 89. Tas ir mīksts, sudrabbalts radioaktīvs pārejas metāls. Stabilākā aktīnija izotopa 227Ac pussabrukšanas periods ir 21,8 gadi. Dabā tas ir sastopams urāna rūdās. Parasti aktīniju iegūst atomreaktoros no rādija. Aktīnijs ir apmēram 150 reizes radioaktīvāks par rādiju un to var lietot par radiācijas avotu.

Aktīnijs
89
2
9
18
32
18
8
2
Ac

[227] g/mol

[Rn]6d17s2
Oksidēšanas pakāpes+3
Elektronegativitāte1,1
Blīvums10070 kg/m3
Kušanas temperatūra1323 K (1050 °C)
Viršanas temperatūra3471 K (3198 °C)

No aktīnija nosaukuma ir radies aktinīdu elementu saimes nosaukums. Šo saimi veido 14 ķīmiskie elementi, kas periodiskajā tabulā atrodas uzreiz aiz aktīnija.

Vēsture

Aktīniju 1899. gadā atklāja franču ķīmiķis Andrē-Luī Debjerns (André-Louis Debierne). 1902. gadā, neatkarīgi no Debjerna pētījumiem, to vēlreiz atklāja vācu ķīmiķis Frīdrihs Oskars Gīsels (Friedrich Oskar Giesel). Elementa nosaukums ir radies no grieķu vārda ἀκτίς (aktis), kas nozīmē ‘stars’. Gīsels elementu nodēvēja par emanium, bet, kad tika konstatēts, ka viņš ir atklājis to pašu elementu, kuru jau bija atklājis Debjerns, tad atstāja elementam tā sākotnējo nosaukumu.

Atrašanās dabā

Uraninīts ir viens no minerāliem, kas satur aktīniju

Dabā aktīnijs ir sastopams urāna rūdās, piemēram, minerāla uraninīta sastāvā. Viena tonna urāna rūdas satur aptuveni 0,2 miligramus aktīnija.[1]

Izotopi

Dabā ir sastopams tikai viens aktīnija izotops227Ac. Tā pussabrukšanas periods ir 21,772 gadi. Ir identificēti vēl 30 izotopi, kuru masas skaitlis ir no 206 līdz 237.[2]

Izmantošana

Aktīnijs ir aptuveni 150 reizes radioaktīvāks nekā rādijs, tāpēc tas ir nozīmīgs neitronu avots.[3] Tam nav citu nozīmīgu rūpniecībā izmantošanas veidu.

Atsauces

Ārējās saites