Aminoskābes
Aminoskābes ir aizvietotās karbonskābes, kuru ogļūdeņraža atlikumā viens vai vairāki ūdeņraža atomi ir aizvietoti ar aminogrupu (-NH2). Tā kā aminoskābes satur karboksilgrupu (kas ir skāba) un aminogrupu (kas ir bāziska), tās var reaģēt gan ar skābēm, gan ar bāzēm. Brīvā veidā, neitrālā vidē, aminoskābju karboksilgrupa ir izreaģējusi ar aminogrupu, veidojot iekšējo sāli (betaīnu). Tām organismā oksidējoties, rodas ūdens, oglekļa dioksīds un slāpekli saturoši savienojumi.
Aminoskābes var iedalīt:
- pēc aminogrupu skaita (aminoskābes, diaminoskābes, utt.), visizplatītākās ir parastās aminoskābes,
- pēc aminogrupas atrašanās vietas (1, 2, 3, ... (pirmais, otrais, trešais, ...) oglekļa atoms skaitot no karboksilgrupas, šos nosauc arī pēc grieķu alfabēta burtiem, attiecīgi alfa, bēta, gamma, ... aminoskābes). Dzīvo organismu olbaltumvielu sastāvā ir tikai alfa aminoskābes.
Dzīvo organismu aminoskābes
Aminoskābes ir olbaltumvielu galvenā sastāvdaļa. Dzīvo organismu olbaltumvielas sastāv no alfa aminoskābēm, tas ir, tām aminoskābēm karboksilgrupa un aminogrupa ir piesaistītas pie viena oglekļa atoma. Šādas vielas ir optiski aktīvas.
Vienkāršākajai aminoskābei — glicīnam — R ir vienkārši ūdeņradis −H, un tāpēc tas nav optiski aktīvs. Aminoskābes normālos apstākļos parasti ir cietas vielas, jo tās var veidot daudz ūdeņraža saišu. Aminoskābēm parasti ir pārāk maza termiskā izturība, lai tās varētu uzkarsēt līdz viršanas temperatūrai (tās sadalās ātrāk).
| Nosaukums | Saīsinājums | R | Molmasa (g/mol) | Kušanas temperatūra | Izoelektriskais punkts |
| Alanīns | Ala | −CH3 | 89,09 | 297 °C | 6,11 |
| Arginīns | Arg | −(CH2)3NH−C(NH)NH2 | 174,20 | 244 °C | 10,76 |
| Asparagīns | Asn | −CH2CONH2 | 132,12 | 235 °C | 5,41 |
| Asparagīnskābe | Asp | −CH2COOH | 133,10 | 271 °C | 2,85 |
| Cisteīns | Cys | −CH2SH | 121,16 | 240 °C | 5,05 |
| Fenilalanīns | Phe[a] | −CH2C6H5 | 165,19 | 283 °C | 5,49 |
| Glicīns | Gly | −H | 75,07 | 290 °C | 6,06 |
| Glutamīns | Gln | −CH2CH2CONH2 | 146,15 | 185 °C | 5,65 |
| Glutamīnskābe | Glu | −CH2CH2COOH | 147,13 | 249 °C | 3,15 |
| Histidīns | His[a] | −CH2-C3H3N2 | 155,16 | 287 °C | 7,60 |
| Izoleicīns | Ile[a] | −CH(CH3)CH2CH3 | 131,17 | 284 °C | 6,05 |
| Leicīns | Leu[a] | −CH2CH(CH3)2 | 131,17 | 293 °C | 6,01 |
| Lizīns | Lys[a] | −(CH2)4NH2 | 146,19 | 224 °C | 9,60 |
| Metionīns | Met[a] | −CH2CH2SCH3 | 149,21 | 281 °C | 5,74 |
| Prolīns | Pro | −CH2CH2CH2-[b] | 115,13 | 221 °C | 6,30 |
| Serīns | Ser | −CH2OH | 105,09 | 228 °C | 5,68 |
| Tirozīns | Tyr | −CH2-C6H4OH | 181,19 | 343 °C | 5,64 |
| Treonīns | Thr[a] | −CH(OH)CH3 | 119,12 | 256 °C | 5,60 |
| Triptofāns | Trp[a] | −CH2C8H6N | 204,23 | 289 °C | 5,89 |
| Valīns | Val[a] | −CH(CH3)2 | 117,15 | 315 °C | 6,00 |
- Piezīmes
Rūpnieciski aminoskābes galvenokārt iegūst no ģenētiski modificētām baktērijām.
Ārējās saites
- aminoskābes | Medicīnas termins (latviski)