Anrī Bekerels

Antuāns Anrī Bekerels (franču: Antoine Henri Becquerel; dzimis 1852. gada 15. decembrī, miris 1908. gada 25. augustā) bija franču fiziķis. 1903. gadā viņš kopā ar Pjēru Kirī un Mariju Sklodovsku-Kirī saņēma Nobela prēmiju fizikā par spontānās radioaktivitātes atklāšanu.^[1]

Anrī Bekerels Henri Becquerel Personīgā informācija Dzimis 1852. gada 15. decembrī Parīze, Francija Miris 1908. gada 25. augustā (55 gadi) Tautība francūzis Vecāki Aleksandrs Edmonds Bekerels Bērni Žans Bekerels Paraksts

Zinātniskā darbība Zinātne fizika, ķīmija Studenti Marija Sklodovska-Kirī Sasniegumi, atklājumi radioaktivitātes atklāšana Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1903)

Anrī tēvs Aleksandrs Edmonds Bekerels (Alexander Edmond) bija praktiskās fizikas profesors un veica pētījumus par Saules starojumu un fosforescenci, savukārt vectēvs Antuāns Sezārs Bekerels (Antoine César) izgudroja elektrolītisku metodi, kā atdalīt metālus no to rūdām.^[2] Arī Anrī dēls Žans Bekerels (Jean) ceturtajā paaudzē bija fiziķis.

Radioaktivitāti Bekerels nejauši atklāja 1896. gadā, kad pētīja Saules gaismas iedarbību uz dažādiem luminiscējošiem materiāliem. Viens no šiem materiāliem bija urāna sāļu (kālija uranilsulfāta) kristālu plāksnītes. Viņš šīs plāksnītes ietina melnā papīrā uz fotoplates un novietoja Saules gaismā. Kārtējo reizi veicot sagatavošanās darbus, debesis apmācās, un Bekerels nolēma eksperimentu pārtraukt, novietojot sagatavoto materiālu atvilktnē. Pēc divām dienām viņš attīstīja fotoplati, necerot iegūt labu uzņēmumu, bet izrādījās, ka uz fotoplates bija redzams ass zīmējums. Viņš tūlīt pievērsās urāna plāksnīšu pētīšanai tumsā, un atklāja, ka tās emitē starojumu, kas vēlāk tika nosaukts par radioaktivitāti.^[3]

Anrī Bekerela vārdā ir nosaukta Starptautiskās mērvienību sistēmas radioaktivitātes mērvienība bekerels (Bq).