Felikss Dzeržinskis
Felikss Dzeržinskis (poļu: Feliks Dzierżyński, krievu: Феликс Эдмундович Дзержинский, saukts arī par Dzelzs Feliksu (Желе́зный Фе́ликс); dzimis 1877. gada 11. septembrī [v.s. 30. augustā], miris 1926. gada 20. jūlijā) bija poļu muižnieku izcelsmes komunistu revolucionārs. Padomju drošības dienesta — Viskrievijas Ārkārtējās komisijas jeb tā sauktās čekas — dibinātājs un pirmais vadītājs.
| Felikss Dzeržinskis Фе́ликс Эдму́ндович Дзержи́нский | |
|---|---|
 Dzeržinskis 1918. gadā | |
| KSFPR TKP Viskrievijas Ārkārtas komisijas priekšsēdētājs | |
| Amatā 1917. gada 20. decembris — 1918. gada 7. jūlijs | |
| Premjerministrs | Vladimirs Ļeņins |
| Priekštecis | amats izveidots |
| Pēctecis | Jēkabs Peterss |
| KSFPR iekšlietu Tautas komisārs | |
| Amatā 1919. gada 30. marts — 1923. gada 6. jūlijs | |
| Premjerministrs | Vladimirs Ļeņins |
| Priekštecis | Grigorijs Petrovskis |
| Pēctecis | Aleksandrs Beloborodovs |
| KSFPR satiksmes Tautas komisārs | |
| Amatā 1921. gada 14. aprīlis — 1923. gada 6. jūlijs | |
| Premjerministrs | Vladimirs Ļeņins |
| Priekštecis | Aleksandrs Jemšanovs |
| Pēctecis | amats likvidēts |
| KPFSR IeTK Valsts politiskās pārvaldes priekšsēdētājs | |
| Amatā 1922. gada 1. marts — 1923. gada 18. septembris | |
| Premjerministrs | Vladimirs Ļeņins |
| Priekštecis | amats izveidots |
| Pēctecis | amats likvidēts |
| PSRS satiksmes Tautas komisārs | |
| Amatā 1923. gada 6. jūlijs — 1924. gada 2. februāris | |
| Premjerministrs | Vladimirs Ļeņins Aleksejs Rikovs |
| Priekštecis | amats izveidots |
| Pēctecis | Jānis Rudzutaks |
| PSRS TKP Apvienotās valsts politiskās pārvaldes priekšsēdētājs | |
| Amatā 1923. gada 15. novembris — 1926. gada 20. jūlijā | |
| Premjerministrs | Vladimirs Ļeņins Aleksejs Rikovs |
| Priekštecis | amats izveidots |
| Pēctecis | Vjačeslavs Menžinskis |
| PSRS Tautsaimniecības augstākās padomes priekšsēdētājs | |
| Amatā 1924. gada 2. februāris — 1926. gada 20. jūlijs | |
| Premjerministrs | Aleksejs Rikovs |
| Priekštecis | Aleksejs Rikovs |
| Pēctecis | Valeriāns Kuibiševs |
| Dzimšanas dati | 1877. gada 11. septembrī [v.s. 30. augustā] Dzeržinovo, Ošmjanu apriņķis, Viļņas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Stolbcu rajons, Minskas apgabals, Baltkrievijas Republika) |
| Miršanas dati | 1926. gada 20. jūlijā (48 gadu vecumā) Maskava, KSFPR, PSRS (tagad Krievijas Federācija) |
| Tautība | polis |
Dzīvesgājums
Cēlies no šļahtiču dzimtas. Dzimis 1877. gadā Dzeržinavas (Дзяржы́нава) sādžā Viļņas guberņā ģimnāzijas skolotāja Edmunda Rufina Dzeržinska (1838—1882) un viņa sievas Helēnas, dzimušas Januševskas, deviņu bērnu ģimenē. Mācījās Viļņas ģimnāzijā (1887—1895), bet to nepabeidza slikto sekmju dēļ. Tajā laikā vecākajās klasēs mācījās viņa vēlākais pretinieks Juzefs Pilsudskis.
1895. gadā Dzeržinskis kļuva par vienu no 1893. gadā dibinātās Polijas un Lietuvas karalistes Sociāldemokrātijas (PLKSD) līderiem. Citi šīs partijas ievērojami darbinieki bija Roza Luksemburga, Leo Jogihess un Kārlis Radeks. 1897. gadā arestēts un ieslodzīts Kauņas cietumā, 1898. gadā izsūtīts uz Vjatkas guberņu, no kuras 1899. gadā aizbēdzis uz Varšavu. 1900. gadā atkal apcietināts un ieslodzīts Varšavas un Sedlces cietumos. 1902. gadā izsūtīts uz ViļujskuSibīrijā, ceļā uz izsūtījuma vietu viņš izbēga un darbojās PLKSD partijā Vācijā un Šveicē. Piedalījās 1905. gada revolūcijas nemieru organizēšanā Varšavā, 1908. gadā apcietināts un izsūtīts uz tagadējo Krasnojarskas novadu, no kurienes aizbēga 1909. gadā.No 1910. līdz 1912. gadam dzīvoja Krakovā, tālaika Austroungārijas teritorijā, kur apprecējās ar partijas biedreni Sofiju Muškatu. 1912. gadā slepeni ieradās Varšavā, kur tika arestēts. Ieslodzīts vispirms Orlā, vēlāk Butirku cietumā Maskavā.
Atbrīvots pēc Februāra revolūcijas, 1917. gada augustā Dzeržinski ievēlēja KSDS(b)P Centrālajā komitejā. Aktīvi piedalījās Oktobra revolūcijas plānošanā un realizēšanā. Kad 1917. gada 20. decembrī Tautas Komisāru padome nodibināja Viskrievijas Ārkārtējo komisiju cīņai pret kontrrevolūciju un sabotāžu (čeku), Dzeržinskis kļuva par tās pirmo vadītāju. Pilsoņu kara gados čeka izvērsa sarkano teroru pret faktiskiem, iespējamiem vai iedomātiem režīma pretiniekiem. Plaši tika praktizētas masveida nošaušanas bez tiesas, ķīlnieku ņemšana, publiski nāvessodi un citas darbības pretinieku un mierīgo iedzīvotāju iebaidīšanai.Gatavojoties Varšavas ieņemšanai Poļu—padomju kara laikā, 1920. gada 28. jūlijā Bjalistokā pēc viņa iniciatīvas tika nodibināta Polijas Pagaidu revolucionārā komiteja jeb "Polrevkoms" kā plānotās Padomju Polijas marionešu valdība.
Miris 1926. gada 20. jūlijā ar infarktu pēc divu stundu runas CK pret t.s. „Apvienoto opozīciju” Trocka, Zinovjeva un Kameņeva personās. Apglabāts Maskavas Sarkanajā laukumā pie Kremļa sienas.
Godināšana PSRS
Pēc Dzeržinska nāves viņa vārdā tika nosauktas pilsētas, ielas, uzcelti pieminekļi. Viņa vārdā tika nosaukta savulaik pazīstamā padomju fotoaparātu FED marka (ФЭД, Феликс Эдмундович Дзержинский). Pēc Augusta puča sakāves viens no simboliskiem pārmaiņu simboliem bija Feliksa Dzeržinska pieminekļa demontāža pie VDK nama Lubjankas laukumā Maskavā.
PSRS laikā Rīgā Dzeržinska vārdā bija nodēvēti šādi objekti:
- Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Dzeržinska kultūras nams (Rīgas 2. Septītās dienas adventistu draudzes namā Baznīcas ielā 12a),
- iela Pļavniekos (tagadējā Andreja Saharova iela).
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Felikss Dzeržinskis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)