Sējas zirņi
Sējas zirņi[1] (Pisum sativum), bieži vienkārši zirņi, ir tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kultūraugs. Vērtīgs pārtikas augs.[2] Zirņu dabiskais izplatības areāls ir Mazāzija, bet mūsdienās tos plaši kultivē visā pasaulē. Agrāk tas bija cilvēku galvenais olbaltumvielu avots; mūsdienās zirņus lieto salīdzinoši mazāk. Tos izmanto arī kā lopbarību, piemēram, mistra sējumos audzējot kopā ar auzām.
| Sējas zirņi Pisum sativum (Linnaeus, 1753) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Kārta | Pākšaugi (Fabales) |
| Dzimta | Tauriņzieži (Fabaceae) |
| Ģints | Zirņi (Pisum) |
| Suga | Sējas zirņi (P. sativum) |
 Sējas zirņi Vikikrātuvē | |
Apraksts
Zirņi ir viengadīgi augi. Parasti tie izaug no 15 līdz 250 cm augstumam. Tā stublājs ir šķautnains, dobs un kāpelējošs. Tiem ir mietsakne, kas augsnē var sniegties pat viena metra dziļumā. Lapas ir plūksnaini saliktas no četrām līdz astoņām olveidīgām vai ieapaļām lapiņām. Ziedi ir tauriņveida, un zied no maija beigām līdz augustam.[2] Tā auglis ir pāksts, kur atrodas vairākas sēklas, kas tiek sauktas par zirņiem. Šīs sēklas cilvēki lieto uzturā.
Raža
2012. gadā vislielākā zaļo zirņu raža tika iegūta Ķīnā (aptuveni 11,5 miljoni tonnu, 65% no pasaules ražas).[3] Indijā novāktās ražas apmēri bija aptuveni 3,7 miljoni tonnu (20%).[3] Savukārt vislielākā sauso zirņu raža 2012. gadā bija Kanādā (3,34 miljoni tonnu, 40% no pasaules ražas) un Krievijā (1,66 miljoni tonnu, 20%).[3]
Pasugas
Zirņi sīkāk dalās vairākās pasugās, piemēram,
- dārza zirņi (Pisum sativum var. hortense),
- cukurzirņi (Pisum sativum var. saccharatum),
- lobāmie apaļie zirņi (Pisum sativum var. vulgare),
- lobāmie šķautnainie zirņi (Pisum sativum var. medullare).
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sējas zirņi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- «Sējas zirnis - Pisum sativum» (latviski). Sugu enciklopēdija "Latvijas Daba".