Skābeņskābe
ķīmisks savienojums
Skābeņskābe (etāndiskābe, HOOC−COOH) ir vienkāršākā divvērtīgā karbonskābe. Tā ir viena no spēcīgākajām organiskajām skābēm. Skābeņskābes sāļus un esterus sauc par oksalātiem (no latīņu: oxalis — 'zaķskābenes'). Skābeņskābe ir balta, kristāliska viela, kas šķīst ūdenī. Veido kristālhidrātu ar divām molekulām ūdens (C2H2O4· 2H2O). Skābeņskābe ir kaitīga veselībai (lielos daudzumos), jo tā piesaista un nogulsnē kalciju, kas var radīt nierakmeņus, podagru un kalcija nepietiekamību.
Skābeņskābe | |
---|---|
Skābeņskābes struktūrformula | |
Ķīmiskā formula | HOOC-COOH |
Molmasa | 90,03 (dihidrātam 126,07) g/mol |
Blīvums | 1900 (dihidrātam 1653) kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 101 °C (ātri karsējot); sublimējas 157 °C temperatūrā |
Viršanas temperatūra | sadalās 189,5 °C temperatūrā |
Atrašanās dabā
Skābeņskābe ir sastopama dažādos augos, tai skaitā skābenēs un spinātos.
Izmantošana
Skābeņskābes sāļi ir mazšķīstoši, un to dažreiz lieto analītiskajā ķīmijā (gravimetriskajai analīzei). Skābeņskābi dažreiz lieto arī rūsas tīrīšanai.
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skābeņskābe.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
🔥 Top keywords: SākumlapaSpecial:SearchBaiba BražeLatvijaSpecial:RecentChangesEiropas SavienībaKarless PudždemonsE-klase2024. gada Pasaules čempionāts hokejāApvienoto Nāciju OrganizācijaRīgaNATOVispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētkiEvika SiliņaVikipēdija:KontaktiOtrais pasaules karšLatvijas administratīvais iedalījumsStarptautisko tālsarunu kodu sarakstsMarija AntuaneteKrievijaBrīvības piemineklisLatvijas TelevīzijaSauleRaimonds PaulsLatvijas ezeru uzskaitījumsImants ZiedonisKaķisRaimonda Paula dziesmasZodiaksZemeRūdolfs BlaumanisI Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētkiLucavsalaJānis CimzeRainisMeža pūceApvienotā KaralistePavasarisSaules sistēma