Spināti
Dārza spināti (Spinacia oleracea) ir viengadīgi amarantu dzimtas[a] lapu dārzeņi. Uzturā lieto spinātu lapas. Spinātu lapas satur daudz olbaltumvielas, ogļhidrātus, C un B vitamīnus, karotīnu un minerālvielas, īpaši kalciju, magniju un dzelzi. Persiju uzskata par spinātu izcelsmes vietu, eiropieši ar spinātiem iepazinās 12. gadsimtā.[1] Spināti ir 30 cm augsti lakstaugi. Spinātu lapas ir no 2 līdz 30 cm garas.
Dārza spināti Spinacia oleracea (L., 1753) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Augi (Plantae) |
Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
Dzimta | Amarantu dzimta (Amaranthaceae) |
Apakšdzimta | Balandu apakšdzimta (Chenopodioideae) |
Ģints | Spināti (Spinacia) |
Suga | Dārza spināti (S. oleracea) |
Dārza spināti Vikikrātuvē |
Animācijas seriālā "Papaijs" (Popeye) galvenais varonis visās kritiskajās situācijās ieēd spinātus, kā rezultātā viņam rodas pārdabisks spēks. Šis fakts neatbilst reālajai dzīvei.
Kulinārija
Spinātu lapas ieteicams lietot uzturā svaigā veidā. Pētījumi liecina, ka vislabāk tās pievienot sulām un smūtijiem.[2] Spinātu lapas var lietot uzturā gan svaigā veidā, gan termiski apstrādātus. Vienīgi pēc termiskas apstrādāšanas tos vajadzētu apēst 24 stundu laikā, jo tie satur baktērijas, kas rada slāpekļskābes savienojumus.[3] Speciālisti iesaka spinātus termiski apstrādāt tikai īsu brīdi tvaicējot, jo cepot vai vārot tie zaudē savu vērtību.[4] Spinātu lapas izmanto salātos, bieži gatavo kopā ar olām, biezpienu un sieriem.
Spinātus nevajadzētu ēst cilvēkiem ar aknu un nieru slimībām,[3] jo tie satur skābeņskābi, kas lielā daudzumā traucē sāļu un ūdens vielmaiņu, var veidot skābeņskābes kristālus urīnvados.[5] Ja šādu problēmu nav, tad spināti ir veselīgi.
Piezīmes un atsauces
Piezīmes
Atsauces
Ārējās saites
- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: dārza spināti.
- «Spinach» (angļu). Encyclopedia Britannica.