UNESCO Pasaules mantojuma objekts ir noteikta vieta (piemēram, mežs, kalns, baznīca, pilsēta), kas nominēts un oficiāli iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā, kuru administrē Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma komiteja. Pasaules mantojuma komitejā tiek iekļauti 21 valsts pārstāvji, kurus uz noteiktu laiku ievēl Konvencijas dalībvalstu Ģenerālajā asamblejā.
Pasaules mantojuma programmas mērķis ir apkopot informāciju un aizsargāt vietas, kam ir īpaši liela kultūras vai dabas vērtība kopējā cilvēces mantojumā. Noteiktos apstākļos mantojumā iekļautie objekti var iegūt finansiālu atbalstu no Pasaules mantojuma fonda.
Pasaules mantojuma programma izveidojās līdz ar Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, kas tika pieņemta UNESCO Ģenerālajā konferencē 1972. gadā. Konvenciju ratificējušas vairāk kā 180 valstis. Latvija konvenciju ratificēja 1997. gada 17. februārī.
2006. gadā Pasaules mantojuma sarakstā bija iekļauti 830 objekti, tai skaitā 644 kultūras objekti, 162 dabas objekti un 24 jaukti objekti. Šie objekti atrodas 138 valstīs. Katram no objektiem tiek piešķirts noteikts numurs, taču tā kā jauniekļautie objekti nereti iekļauj jau agrāk sarakstā iekļautos objektus, numerācija jau pārsniedz skaitli 1200, kaut gan patiesais objektu skaits ir mazāks. Latviju šajā sarakstā pārstāv Rīgas vēsturiskais centrs un starptautiskais piemineklis — Strūves ģeodēziskais loks.
Katrs no Pasaules mantojuma objektiem ir tās valsts īpašums, kurā šis objekts atrodas, taču tiek pieņamts, ka visas starptautiskās sabiedrības interesēs ir šo objektu saglabāt.
Katrai dalībvalstij ir jāveic savu nozīmīgāko kultūras un dabas objektu inventarizācija, sastādot sākotnējo sarakstu. Pasaules mantojuma sarakstam nevar pieteikt objektu, kurš nav bijis iekļauts sākotnējā sarakstā.
Katra valsts no sākotnējā saraksta nominācijai var piedāvāt atsevišķus objektus, par kuriem tiek sastādīts plašs nominācijas pamatojums un apraksts. Pamatojums tiek sastādīts ar Pasaules mantojuma centra palīdzību, jo tam jābūt pēc iespējas plašākam.
Nominēto objektu aprakstus neatkarīgi izvērtē. Pasaules mantojuma komiteja tiekas reizi gadā un vērtē, vai katru no nominētajiem objektiem iekļaut vai neiekļaut Pasaules mantojuma sarakstā, nereti lūdzot no dalībvalsts papildus informāciju.
Saskaņā ar "Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību par izciliem dabas objektiem tiek uzskatīti:
dabas pieminekļi, kas radušies no fizikāliem vai bioloģiskiem veidojumiem vai šādu veidojumu grupām, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no estētikas vai zinātnes viedokļa;
ģeoloģiski vai fizioģeogrāfiski veidojumi un stingri noteiktas zonas, kas ir kādas apdraudētas dzīvnieku vai augu sugas dzīves vieta, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no zinātnes vai saglabāšanas viedokļa;
ievērojamas dabas vietas vai ierobežotas dabas teritorijas, kam ir īpašas nozīmes universāla vērtība no zinātnes, saglabāšanas vai dabas skaistuma viedokļa.