Ateisms

Pastāv divi galvenie ateisma veidi:

• vājais ateisms (dēvēts arī par implicīto ateismu vai negatīvo ateismu) — uzskats, ka nav redzama racionāla pamata, lai apgalvotu jebko par dievību esamību vai neesamību;
• stiprais ateisms (dēvēts arī par eksplicīto ateismu un pozitīvo ateismu) — pārliecība, ka dievi neeksistē.

Vājā ateisma pārstāvis var, piemēram, uzskatīt, ka dievību esamība ir apšaubāma, jo tai trūkst pierādījumu. Teisti apgalvo, ka pastāv kāda dievība vai dievību grupa. Vājā ateisma pārstāvji neapgalvo pretējo; viņi atturas no piekrišanas teistiskiem apgalvojumiem. Agnosticisms ir epistemoloģiska nostāja, ka patiesība par dievību esamību vai tās trūkumu nav zināma un, iespējams, nav arī izzināma. Agnostiskais teisms savukārt nozīmē uzskatu, ka dievību esamība nav pierādāma, taču turpināšanu tai ticēt (tam pretstata agnostisko ateismu).

Racionālisti mēdz būt stiprā ateisma pārstāvji. Viņu argumentācijas pamatā, piemēram, var būt apgalvojumi, ka dievības ideja pati par sevi ir pretrunīga, tādēļ neiespējama (piemēram, ļaunuma problēmas dēļ), vai arī uzskats, ka ticība jebkam pārdabiskam nav racionāli pamatojama. Stiprā ateisma pārstāvji kā argumentu mēdz izmantot arī ticības psiholoģiskās iezīmes (piemēram, Patiesi ticīgā sindroms), kā rezultātā sliecas atbalstīt uzskatu sistēmas, kas balstās uz kritisko domāšanu, nevis ticību.

Pastāv arī termins „antiteisms”, un ar to apzīmē uzskatu sistēmu, kas postulē, ka reliģija ir nosodāma un vairo naidu dažādu uzskatu pārstāvju starpā.

Ateisms saistīts ar sekulārā humānisma morāles vērtību sistēmu.

• Dž. Badžīni. Ateisms. Ļoti saistošs ievads. 1/4 Satori, 2008. ISBN 978-9984-9966-9-1

• Agnosticisms

• Biežāk uzdotie jautājumi par ateismu Arhivēts 2014. gada 22. septembrī, Wayback Machine vietnē.
• Freedom From Religion Foundation
• RichardDawkins.net