Kolombo

Par konkrētu šīs pilsētas dibināšanas gadu nekādu ziņu nav, jo daudzu gadsimtu laikā tās izdevīgā atrašanās vieta ir bijusi tirgotāju iekārots mērķis. Mūsu ēras 5. gadsimtā pie Kelani upes ietekas Indijas okeānā izveidojusies osta. Arī pilsētas nosaukuma vēsturiskā izcelsme nav skaidra: 5. gadsimtā tirgotāji ostu dēvējuši par Kotte, vēlākajos gadsimtos paŗādās nosaukums: Kolon Thota; slavenais arābu ceļotājs Ibn Batuta, apmeklēdams šo pilsētu, to saucis par Kalanpu, bet par Kolombo pilsētu nodēvējuši portugāļu jūras braucēji 1505. gadā. Par Kolombo nonākšanu dažādu lielvalstu kolonijas statusā vēsta angļu, holandiešu, portugālu celtas ēkas, budistu, hinduistu tempļi un mošejas.

Sākotnēji Kolombo bijusi kā senās Šrilankas karalistes Kotes galvaspilsēta, bet Kolombo atpazīstamība un reizē arī koloniālisms aizsākās 16. gadsimtā, kad karalis Parakramabahu VIII sniedza palīdzību vētrā cietušajiem portugāļu jūrniekiem un apdāvināja viņus ar Šrilankai raksturīgajiem suvenīriem - kanēli, ziloņkaula izstrādājumiem, dārgakmeņiem. Pēc kāda laika portugāļi panāca vienošanos par nocietinātas ostas izbūvi Kolombo un arī atļauju izmantot kanēļkoka audzes piekrastē. Vēlāk Kolombo apvidū izveidojās veselas trīs karalistes, jo Kotes karalistē pastiprinājās mantinieku savstarpējā cīņa par varu, nesaskaņas savā labā izmantoja kolonizatori un kopš 1580. gada vara nonāca portugāļu rokās. Salas Austrumu daļā, izmantojot situāciju, bija ieradušies holandiešu tirgotāji, kas piedāvāja palīdzību portugāļu padzīšanai no salas. Nākamo gadsimtu laikā holandieši pamazām ieņēma portugāļu vietu gan tirdzniecībā, gan salas kolonizācijā un, padzenot portugāļus, aizsāka viņu celto nocietinājumu un ēku pārbūvi un paplašināšanu. 1798. gadā vara nonāca angļu pārziņā,1802. gadā Kolombo tika pasludināta par Ceilonas galvaspilsētu, aizsākās nākamā pilsētas pārbūve.

Mūsdienās Kolombo administratīvais iedalījums ir vienkāršs - tajā izmantoti kārtas numuri 1 - 15, Mūsdienās Kolombo raksturīgs aktīvs celtniecības darbs, ārvalstu banku piešķirtie kredīti nekustamo īpašumu jomā, jauni investīciju projekti, jauna ostas paplašināšanās, ķīniešu viesstrādnieki, mazo ēku nojaukšanas process un to vietā uzceltie finanšu centra un Ceilonas Bankas augstceltņu torņi. Vēsturiskais mantojums saglabājies 1826. gadā būvētajā Lielās mošejas ēkā, kura vairākkārtīgi pārbūvēta. Britu kolonizācijas laikā uzcelta Džamulalfaras mošeja. Pilsētas teritorijā atrodas vairāki hinduistu tempļi - Sri Shiva Subramania Swami, par eiropiešu kolonizatoriem liecina holandiešu celtā Vulvendāles baznīca ar holandiešu laika iekšējo interjeru. Kolombo apskatāma Sv. Antonija katoļu baznīca. Pilsēta ir nozīmīga arī ar tējas un kafijas ražotnēm, dārgakmeņu atradnēm, kanēļa, gumijas, kokosriekstu un citu tropu augļu koku mežiem.

Pēc statistikas datiem 68,93% Kolombo iedzīvotāju ir budisti, 8,85% islāma atbalstītāji, apmēram 13,05% ir hinduistu, apmēram 8,83% kristīgās reliģijas atbalstītāju, 0,65% neatbalsta nekādas reliģijas.

1. Neikena I. Šrilanka, R.: Zvaigzne ABC, 127. lpp.2. http://www.worldometers.info/world-population/

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kolombo.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)