Zīlīšu dzimta

Zīlīšu dzimta; Paridae (Vigors, 1825)
	Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta	Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta	Zīlīšu dzimta (Paridae)
Izplatība
	Zīlīšu dzimta Vikikrātuvē

Zīlīšu dzimta (Paridae) ir viena no dziedātājputnu (Passeri) dzimtām, kas pieder zvirbuļveidīgo kārtai (Passeriformes). Tajā ir 64 sugas, kas sistematizētas 14 ģintīs.^[1]^[2]^[3] Nesenā pagātnē lielākā daļa sugu tika sistematizētas zīlīšu ģintī (Parus), bet pēdējo gadu DNS pētījumi zīlīšu sistemātiku ir izmainījuši.

Izplatība

Zīlīšu dzimtas sugas ir plaši izplatītas visā pasaulē. Tās sastopamas lielākajā daļā kontinentu: Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikā. Ir sugas, kuru izplatība gandrīz sakrīt ar kopējo dzimtas izplatību, bet ir sugas, kas ir endēmiskas nelielām teritorijām.^[4] Visplašāk sastopamā ir meža zīlīte (Periparus ater), kas mājo plašā teritorijā Eirāzijā un Ziemeļāfrikā. Toties taigas zīlīte (Poecile cinctus) mājo visā subarktiskajā joslā - Skandināvijā, Āzijas ziemeļos, Aļaskā un Kanādā.

Latvijā

Latvijā sastopamas 7 zīlīšu dzimtas sugas:^[5] meža zīlīte (Periparus ater), zilzīlīte (Cyanistes caeruleus), gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus), cekulzīlīte (Lophophanes cristatus), lielā zīlīte (Parus major), pelēkā zīlīte (Poecile montanus) un purva zīlīte (Poecile palustris).

Izskats un īpašības

Zīlītes barojas gan ar kukaiņiem, gan sēklām, attēlā zilzīlīte (*Cyanistes caeruleus*)

Ar dažiem izņēmumiem, zīlīšu sugas ārēji ir ļoti līdzīgas. Tie ir kompakti putniņi ar īsiem knābjiem. Atkarībā no pamatbarības knābji var būt gan masīvāki, gan smalkāki. Zīlītēm, kas pamatā barojas ar kukaiņiem, knābji ir smalkāki. Visdīvainākais knābis dzimtā ir zemes zīlītei (Pseudopodoces humilis), šai zīlītei tas ir garš un līks.^[4] Dažām sugām ir cekuliņi. Parasti zīlītes ir 10—16 cm lielas, bet zaļā zīlīte (Sylviparus modestus), kas dzimtā ir vismazākā,^[3] ir 9 cm gara un sver 5 g. Vislielākā ir sultānzīlīte (Melanochlora sultanea), kuras ķermeņa garums sasniedz 21 cm, bet svars gandrīz 50 g.^[3] Vislielākā dažādība dzimtā ir apspalvojuma krāsai.^[4]

Uzvedība

Zīlītes ir aktīvi, skaļi un sabiedriski putniņi. Ligzdošanas laikā tie ir teritoriāli, bet pēc jauno putnu izlidošanas apvienojas draudzīgos baros. Bieži barā ir sajauktas vairāku sugu zīlītes. Šie putni spēj samērā viegli piemēroties jauniem apstākļiem. Tie ir vieni no inteliģentākajiem putniem, un inteliģences skalā tiek ierindoti uzreiz pēc vārnām, kraukļiem un papagaiļiem.^[4]

Barība

Zīlītes spēj piemēroties dažādai barībai, tās barojas gan ar sēklām, gan kukaiņiem.^[6] Daudzas sugas uzturas cilvēku tuvumā un ziemas periodā labprāt apmeklē putnu barotavas. Atkarībā no tā, vai zīlītes slēpj barību, ornitologi tās iedala divās grupās: barības slēpējās (purva zīlīte, pelēkā zīlīte, meža zīlīte) un neslēpējās (lielā zīlīte, zilzīlīte). Piemēram, pelēkā zīlīte sezonas laikā noglabā aptuveni 15 kilogramus barības.^[7]

Ligzdošana

Zīlītes parasti ligzdo koku dobumos, lai gan ir sugas, kas ligzdu vij uz zemes.^[8] Dējumi atkarībā no sugas var būt ļoti dažādi. Piemēram, Himalajos dzīvojošā rūsdibena zīlīte (Periparus rubidiventris) dēj 2 olas, bet Eiropas zilzīlīte 10—14 olas.^[9] Daudzām sugām sezonā ir vairāki dējumi, bet daudzām Āfrikā dzīvojošām sugām raksturīga kooperēšanās putnēnu audzināšanā. Pamatā visas zīlīšu sugas veido monogāmus pārus, izņēmums ir zilzīlīte, kas ir poligāma.^[10]

Sistemātika

Zīlīšu dzimta (Paridae)^[1]
- ģints Austrumāzijas zīlītes (Sittiparus)
  - Baltpieres zīlīte (Sittiparus semilarvatus)
  - Brūnvēdera zilīte (Sittiparus castaneoventris)
  - Iriomote zīlīte (Sittiparus olivaceus)
  - Izu zīlīte (Sittiparus owstoni)
  - Raibā zīlīte (Sittiparus varius)
- ģints Cekulzīlītes (Lophophanes)
  - Cekulzīlīte (Lophophanes cristatus)
  - Pelēkcekula zīlīte (Lophophanes dichrous)
- ģints Dzeltenvēdera zīlītes (Pardaliparus)
  - Dzeltenvēdera zīlīte (Pardaliparus venustulus)
  - Filipīnu zīlīte (Pardaliparus elegans)
  - Palavanas zīlīte (Pardaliparus amabilis)
- ģints Melnsejas zīlītes (Machlolophus)
  - Baltskausta zīlīte (Machlolophus nuchalis)
  - Dzeltenā zīlīte (Machlolophus holsti)
  - Dzeltenvaigu zīlīte (Machlolophus spilonotus)
  - Himalaju melnsejas zīlīte (Machlolophus xanthogenys)
  - Indijas melnsejas zīlīte (Machlolophus aplonotus)
- ģints Meža zīlītes (Periparus)
  - Meža zīlīte (Periparus ater)
  - Rudskausta zīlīte (Periparus rufonuchalis)
  - Rūsdibena zīlīte (Periparus rubidiventris)
- ģints Pelēkās zīlītes (Poecile)
  - Baltaču zīlīte (Poecile superciliosus)
  - Bērsānu zīlīte (Poecile rufescens)
  - Dāvida zīlīte (Poecile davidi)
  - Kalnu zīlīte (Poecile gambeli)
  - Kanādas zīlīte (Poecile hudsonicus)
  - Karolīnas zīlīte (Poecile carolinensis)
  - Kaspijas zīlīte (Poecile hyrcanus)
  - Melngalvas zīlīte (Poecile atricapillus)
  - Melnzoda zīlīte (Poecile hypermelaenus)
  - Meksikas zīlīte (Poecile sclateri)
  - Pelēkā zīlīte (Poecile montanus)
  - Purva zīlīte (Poecile palustris)
  - Sēru zīlīte (Poecile lugubris)
  - Sičuaņas zīlīte (Poecile weigoldicus)
  - Taigas zīlīte (Poecile cinctus)
- ģints Sultānzīlītes (Melanochlora)
  - Sultānzīlīte (Melanochlora sultanea)
- ģints Tumšās zīlītes (Melaniparus)
  - Akāciju zīlīte (Melaniparus thruppi)
  - Angolas zīlīte (Melaniparus carpi)
  - Baltmuguras zīlīte (Melaniparus leuconotus)
  - Baltplecu zīlīte (Melaniparus guineensis)
  - Baltspārnu zīlīte (Melaniparus leucomelas)
  - Baltvēdera zīlīte (Melaniparus albiventris)
  - Dienvidāfrikas pelēkā zīlīte (Melaniparus afer)
  - Kanēļkrūšu zīlīte (Melaniparus pallidiventris)
  - Miombo zīlīte (Melaniparus griseiventris)
  - Melnā zīlīte (Melaniparus niger)
  - Pelnu zīlīte (Melaniparus cinerascens)
  - Sarkankakla zīlīte (Melaniparus fringillinus)
  - Sarkanvēdera zīlīte (Melaniparus rufiventris)
  - Svītrainā zīlīte (Melaniparus fasciiventer)
  - Tumšā zīlīte (Melaniparus funereus)
- ģints Zaļās zīlītes (Sylviparus)
  - Zaļā zīlīte (Sylviparus modestus)
- ģints Zemes zīlītes (Pseudopodoces)^[2]
  - Zemes zīlīte (Pseudopodoces humilis)
- ģints Ziemeļamerikas zīlītes (Baeolophus)
  - Iemauktu zīlīte (Baeolophus wollweberi)
  - Kadiķu zīlīte (Baeolophus ridgwayi)
  - Melncekula zīlīte (Baeolophus atricristatus)
  - Melnpieres cekulzīlīte (Baeolophus bicolor)
  - Ozolu zīlīte (Baeolophus inornatus)
- ģints Zilzīlītes (Cyanistes)
  - Āfrikas zilzīlīte (Cyanistes teneriffae)
  - Gaišzilā zīlīte (Cyanistes cyanus)
  - Zilzīlīte (Cyanistes caeruleus)
- ģints Zīlītes (Parus)
  - Āzijas pelēkā zīlīte (Parus cinereus)
  - Japānas zīlīte (Parus minor)
  - Lielā zīlīte (Parus major)
  - Zaļmugurzīlīte (Parus monticolus)
- ģints Ugunsgalvas zīlītes (Cephalopyrus)
  - Ugunsgalvas zīlīte (Cephalopyrus flammiceps)

Atsauces

Ārējās saites

Zīlīšu dzimtas noteicējs
Putni dabā
IBC: Tits and Chickadees (Paridae) Arhivēts 2016. gada 17. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
Paridae
Paridae - chickadees and titmice

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

Search