Āzijas spēles

Āzijas spēles
	Spēļu oficiālais logo.
Spēles
	1951; 1954; 1958; 1962; 1966; 1970; 1974; 1978; 1982; 1986; 1990; 1994; 1998; 2002; 2006; 2010; 2014; 2018; 2022; 2026;
Sporta veidi
	Airēšana; Badmintons; Basketbols; Bokss; Burāšana; Cīņas sports; Daiļlēkšana; Džudo; Futbols; Galda teniss; Golfs; Handbols; Jāšanas sports; Kabadi; Kanoe airēšana; Karate; Krikets; Lauka hokejs; Loka šaušana; Modernā pieccīņa; Paukošana; Rugbijs; Peldēšana; Riteņbraukšana; Sepaktakrau; Sinhronā peldēšana; Skvošs; Softteniss; Svarcelšana; Šaušana; Tekvondo; Teniss; Triatlons; Ušu; Ūdenspolo; Vieglatlētika; Vingrošana; Volejbols;

Āzijas spēles ir starptautiskas daudzu sporta veidu sacīkstes, kas notiek ik 4 gadus un kurās piedalās sportisti no Āzijas valstīm. Mūsdienās tās organizē Āzijas Olimpiskā padome. Tās atzīst Starptautiskā Olimpiskā komiteja. Āzijas spēles ir otrs lielākais daudzu sporta veidu notikums pēc Olimpiskajām spēlēm. Pirmās Āzijas spēles notikušas 1951. gadā Deli, Indijā.

Vēsture

Tālo Austrumu spēles

Āzijas spēles attīstījās no nelieliem sporta pasākumiem. Tālo Austrumu spēles tika izveidotas, lai parādītu trīs valstu: Japānas impērijas, Filipīnu un Ķīnas Republikas vienotību un sadarbību. Pirmās šādas spēles notika Manilā 1913. gadā. Vēlāk piedalījās arī citas Āzijas valstis. Šīs spēles tika pārtrauktas 1938. gadā, kad Japāna iebruka Ķīnā un sāka ekspansiju Klusajā okeānā.

Āzijas spēļu rašanās

Pēc Otrā pasaules kara vairākas Āzijas valstis ieguva neatkarību. Daudzas jaunas valstis vēlējās rīkot jauna veida sacensības, kas palīdzētu stiprināt savstarpējo sapratni. 1948. gada augustā četrpadsmito olimpisko spēļu laikā Londonā Indijas Olimpiskā komiteja uzaicināja Āzijas sporta komandu vadītājus apspriest ideju par Āzijas spēļu rīkošanu. Viņi vienojās izveidot "Āzijas sporta federāciju". 1949. gada februārī tā tika oficiāli izveidota un nosaukta par "Āzijas spēļu federāciju". Pirmās Āzijas spēles tika nolemts rīkot Ņūdeli. Spēles notika 1951. gada martā, piedalījās sportisti no 11 valstīm. Spēļu programmā bija vieglatlētika, svarcelšana, riteņbraukšana un basketbols.^[1]

Federācijas pārveidošana

1962. gadā Āzijas sporta federācijā radās domstarpības par Taivānas un Izraēlas uzņemšanu. Indonēzija, kas rīkoja spēles, bija pret šo valstu uzņemšanu federācijā. 1970. gadā Dienvidkoreja nevarēja uzņemt spēles Ziemeļkorejas drošības draudu dēļ, spēles tika rīkotas Taizemes galvaspilsētā Bangkokā, izmantojot Korejas līdzekļus.^[2] 1977. gadā Pakistānā militārā apvērsuma dēļ Pakistāna nevarēja rīkot spēles. Spēles atkal tika pārvietotas uz Bangkoku.

Pēc šiem incidentiem Āzijas Nacionālās Olimpiskās komitejas nolēma mainīt Āzijas Spēļu federācijas statūtus. Tika izveidota jauna asociācija ar nosaukumu Āzijas Olimpiskā padome. Šī padome pārrauga spēlēm kopš 1986. gada.

Taivāna tika federācijā uzņemta, bet, ievērojot SOK standartus, to sauc par "Ķīnas Taipeju". Izraēla tika izslēgta un iekļauta Eiropas sacensībās.

Paplašināšanās

Neskatoties uz dažu valstu iebildumiem, Āzijas Olimpiskā padome uz 1994. gada spēlēm uzaicināja bijušās padomju republikas: Kazahstānu, Kirgizstānu, Uzbekistānu, Turkmenistānu un Tadžikistānu. 2007. gadā dalība Āzijas Olimpiskājā padomē tika atteikta Austrālijai, jo tā ir Okeānijas Nacionālās Olimpiskās komitejas locekle.

2010. gadā pirmo reizi Āzijas spēlēs notika sacensības kriketā.

Āzijas spēļu uzskaitījums

Gads	Nr.	Norises vieta	Valstis	Dalībnieki	Sporta veidi	Disciplīnas
1951	I	Ņūdeli	11	0489	06	057
1954	II	Manila	19	0970	08	076
1958	III	Tokija	16	1820	13	097
1962	IV	Džakarta	12	1460	13	088
1966	V	Bangkoka	16	1945	14	143
1970	VI	Bangkoka	16	2400	13	135
1974	VII	Teherāna	19	3010	16	202
1978	VIII	Bangkoka	19	3842	19	201
1982	IX	Ņūdeli	23	3411	21	147
1986	X	Seula	22	4839	25	270
1990	XI	Pekina	36	6122	29	310
1994	XII	Hirosima	42	6828	34	337
1998	XIII	Bangkoka	41	6554	36	376
2002	XIV	Pusana	44	7711	38	419
2006	XV	Doha	45	9520	39	424
2010	XVI	Guandžou	45	9704	42	476
2014	XVII	Inčhona	45	9501	36	439
2018	XVIII	Džakarta un Palembana	45	11720	40	465
2022	XIX	Handžou	—	—	—	—
2026	XX	Aiči un Nagoja	—	—	—	—
2030	XXI	Doha	—	—	—	—
2034	XXII	Rijāda	—	—	—	—

Sporta veidi Āzijas spēlēs

Āzijas spēļu vidējais disciplīnu skaits ir gandrīz 260 disciplīnas 24 sporta veidos. Lielākais disciplīnu skaits bija 2010. gada Āzijas spēlēs Ķīnas pilsētā Guandžou, kur sacensības notika 42 sporta veidu 476 disciplīnās. To skaits variē atkarībā no spēļu organizācijai nepieciešamiem izdevumiem, Āzijas Olimpiskās padomes un uzņēmējvalsts prasībām. 2011. gadā tika noteikts, ka spēļu programmā tiks ņemtas vērā iespējamās izmaiņas olimpisko spēļu programmā, turklāt programmā tiks iekļauti astoņi populāri sporta veidi Āzijā, kā arī līdz pat 7 sporta veidi, kurus izvēlējusies vietējā organizācija.^[3]^[4]

Sporta veidi	Iekļauts spēlēs
Akadēmiskā airēšana	kopš 1982. gada
Badmintons	kopš 1962. gada
Basketbols	visās
Beisbols	kopš 1994. gada
Biljards	1998—2010
Bodibildings	2002—2006
Bokss	kopš 1954. gada
Boulings	1978, 1986, kopš 1994. gada
Bridžs	tikai 2018. gadā
Burāšana	1970, kopš 1978. gada
Cīņas māksla	tikai 2018. gadā
Cīņas sports	kopš 1954
Daiļlēkšana	visās
Džudo	kopš 1986. gada
Futbols	visās
Galda spēles ^[a]	2006–2010
Galda teniss	1958–1966, kopš 1974. g.
Golfs	kopš 1982. gada

Sporta veidi	Gadi
Jāšana	1982–1986, kopš 1994
Kabadi	kopš 1990
Kanoe	kopš 1986
Karatē	kopš 1994
Klinšu kāpšana	2018 only
Krikets	2010–2014
Lauka hokejs	kopš 1958
Loka šaušana	kopš 1978
Modernā pieccīņa	1994, 2002, kopš 2010
Paraplanierisms	2018 only
Paukošana	1974–1978, kopš 1986
Peldēšana	Visi
Pencak Silat	2018 only
Pūķa laivas	2010 and 2018
Regbijs-7	kopš 1998
Riteņbraukšana	1951, kopš 1958
Rokasbumba	kopš 1982

Sporta veidi	Gadi
Sepaktakrau	kopš 1990
Sinhronā peldēšana	kopš 1994
Skrituļsports	2010 un 2018
Skvošs	kopš 1998
Softbols	kopš 1990
Softteniss	kopš 1990
Sporta dejas	2010 only
Svarcelšana	1951–1958, kopš 1966
Šaušana	kopš 1954
Tekvondo	1986, kopš 1994
Teniss	1958–1966, kopš 1974
Triatlons	kopš 2006
U-šu	kopš 1990
Ūdenspolo	Visi
Vieglatlētika	Visi
Vingrošana	kopš 1974
Volejbols	kopš 1958

[a] Galda spēļu programmā sacensības notikušas: 2006. gadā šahā; 2010. gadā šahā, go un ksiangi (ķīniešu šahs); 2018. gadā bridžā.

Medaļu sadalījums starp valstīm

No 46 nacionālajām olimpiskajām komitejām, kas ir piedalījušās Āzijas spēlēs, 43 valstis sacensībās ir izcīnījušas vismaz vienu medaļu. Tikai trīs valstis (Butāna, Maldivu salas un Austrumtimora) pagaidām palikušas bez medaļām. Vismaz vienu zelta medaļu ir izcīnījušas 38 valstis (tikai Indija un Japāna to ir izdarījušas visās Āzijas spēlēs), savukārt Japāna un Ķīna kļuvušas par vienīgajām divām valstīm, kas spēļu vēsturē uzvarējušas komandu vērtējumā.^[5]


Vieta	Valsts	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
1	Ķīna (CHN)	1473	994	720	3187
2	Japāna (JPN)	1032	1037	985	3054
3	Dienvidkoreja (KOR)	745	663	827	2235
4	Irāna (IRI)	179	181	197	557
5	Indija (IND)	155	201	316	672
6	Kazahstāna (KAZ)	155	158	244	557
7	Taizeme (THA)	132	175	279	586
8	Ziemeļkoreja (PRK)	110	144	179	433
9	Ķīnas Taipeja (TPE)	99	144	276	519
10	Indonēzija (INA)	91	120	235	446
Kopā		4171	3817	4258	12246

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Āzijas spēles.
Mājaslapa (angliski)

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

Search