2014. gada ziemas olimpiskās spēles

2014. gada ziemas olimpiskās spēles notika Sočos, Krievijā, no 2014. gada 7. līdz 23. februārim. Šīs bija 22. ziemas olimpiskās spēles un pirmās olimpiskās spēles, kuras rīkoja Krievija pēc PSRS sabrukuma.[1] Soči par olimpisko spēļu norises vietu tika nosaukti 2007. gada jūlijā 119. Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijā. 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs startēja vairāk nekā 2800 sportisti, kas pārstāvēja 88 Nacionālās olimpiskās komitejas.

XXII ziemas olimpiskās spēles
2014. gada ziemas olimpiskās spēles
Norises vietaValsts karogs: Krievija Soči, Krievija
Dalībvalstis88
Sportisti2 873
Disciplīnas98 (15 sporta veidos)
Atklāšana7. februāris
Noslēgums23. februāris
Oficiāli atklājaVladimirs Putins
Sportistu zvērestsRuslans Zaharovs
Tiesnešu zvērestsVjačeslavs Vedeņins
Treneru zvērestsAnastasija Popkova
Olimpiskā lāpaIrina Rodņina, Vladislavs Tretjaks
StadionsSoču Olimpiskais stadions

Soču atrašanās vieta
Soči
Soči
Soču atrašanās vieta

Olimpiskajās spēlēs sacensības notika 15 sporta veidos, kopumā tika sadalīti 98 medaļu komplekti. Par ar medaļām bagātākajiem sportistiem kļuva Nīderlandes ātrslidotāja Irēna Vusta, kas izcīnīja divas zelta un trīs sudraba medaļas, kā arī Krieviju pārstāvošais korejiešu šorttrekists Viktors Ans, kas izcīnīja trīs zelta un vienu bronzas medaļu. Soču olimpiskajās spēlēs pirmoreiz notika sacensības 12 jaunās disciplīnās. Sacensības notika gan Sočos, gan Krasnajā Poļanā.

Sagatavošanas fāzē organizatori koncentrējās uz telekomunikāciju, elektriskās strāvas un transporta infrastruktūru reģionā. Sākotnēji spēļu budžets tika prognozēts ar 12 miljardiem ASV dolāru, tomēr dažādu faktoru ietekmē tas tika palielināts līdz 51 miljardam,[2] tādējādi pārspējot 2008. gada vasaras olimpiskās spēles Pekinā (44 miljardu ASV dolāru liels budžets ar trīs reizes vairāk organizētajām disciplīnām)[3] kā dārgākās olimpiskās spēles to vēsturē,[4] to tāme pārsniedza visu pārējo ziemas olimpisko spēļu kopējās izmaksas.[5]

Spēļu rīkošanas vietas izvēle

Soči par 22. ziemas olimpisko spēļu mājvietu tika izvēlēti 2007. gada 4. jūlijā, pārspējot Dienvidkorejas pilsētu Phjončhanu un Austrijas pilsētu Zalcburgu.

2014. gada ziemas olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēles balsošanas rezultāti
PilsētaValsts1. kārta2. kārta
Soči  Krievija3451
Phjončhana  Korejas Republika3647
Zalcburga  Austrija25

Norises vietas

Ar vidējo februāra gaisa temperatūru 8,3 °C un mitru subtropu klimatu Soči ir siltākā pilsēta, kas rīkojusi ziemas olimpiskās spēles.[6]

Soču Olimpiskais parks

Soču Olimpiskais parks tika uzbūvēts Melnās jūras krastā, apmērm 4 km no Krievijas robežas ar Gruziju.[7][8] Šeit arēnas ir koncentrētas ap centrālo ūdens baseinu, kur izbūvēts medaļu laukums. Sočos notika sacensības hokejā, ātrslidošanā, daiļslidošanā, kērlingā, tāpat šeit atrodas Soču Olimpiskais stadions, un bija izvietots galvenais olimpiskais ciemats.

Olimpisko objektu izvietojums Soču Olimpiskajā ciematā

Krasnaja Poļana

Krasnaja Poļanā notika sacensības biatlonā, distanču slēpošanā, frīstaila slēpošanā, snovbordā, kalnu slēpošanā, bobslejā, skeletonā, kamaniņu braukšanā, tramplīnlēkšanā, ziemeļu divcīņā, šeit atradās arī otrs olimpiskais ciemats.

Olimpisko objektu izvietojums Krasnajā Poļanā

Spēļu norise

Lāpas stafete

Olimpiskās uguns lāpas stafete ilga 123 dienas, stafete bija 64 tūkstošus km gara, kopumā piedalījās 14 tūkstoši lāpneši. Lāpa tika nogādāta Kaukāza augstākajā virsotnē Elbrusā, Baikāla ezera dibenā, Ziemeļpolā un Starptautiskajā kosmosa stacijā (viss notika pirmoreiz stafetes vēsturē).[9]

Olimpiskā uguns tika iedegta 2013. gada 23. septembrī Olimpijā, kad tika uzsākta septiņas dienas ilga stafete Grieķijā un tad tā tika nogādāta Krievijā, kur 7. oktobrī Maskavā tika uzsākta stafete, kas tika noslēgta spēļu atklāšanas ceremonijā Sočos.[10] Tā bija olimpisko spēļu vēsturē garākā lāpas stafete.

Atklāšanas ceremonija

2014. gada ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija notika 2014. gada 7. februārī. Tajā piedalījās vairāk nekā 3000 cilvēki, klātienē Soču Olimpiskajā stadionā to vēroja apmēram 40 tūkstoši cilvēku.

Olimpisko lāpu iededza daiļslidotāja Irina Rodņina un hokejists Vladislavs Tretjaks.[11]

Dalībvalstis

Olimpiskajās spēlēs piedalījās rekordskaits dalībvalstu (88),[12] tika pārspēts iepriekšējo olimpisko spēļu rekords (82 dalībvalstis). Soču olimpiskajās spēlēs debiju ziemas olimpiskajās spēlēs piedzīvoja septiņas valstis: Austrumtimora, Dominika, Malta, Paragvaja, Togo, Tonga un Zimbabve.[13] Vēl sešas valstis atgriezās, kas nebija piedalījušās iepriekšējā ziemas olimpiādē: Britu Virdžīnu salas, Filipīnas, Luksemburga, Taizeme, Virdžīnu salas. Savukārt septiņu valstu delegācijas, kas bija iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs, šoreiz nepiedalījās: Alžīrija, Dienvidāfrika, Etiopija, Gana, Kolumbija, Korejas TDR, Senegāla.

Indijas sportisti olimpiskajās spēlēs piedalījās zem Starptautiskās Olimpiskās komitejas karoga, ar tādu devās atklāšanas parādē, jo bija diskvalificēti saistībā ar balsošanas procesu Indijas Olimpiskajā komitejā. 11. februārī diskvalifikācija tika atcelta un Indija atzīta par pilntiesīgu dalībvalsti.

Soču olimpisko spēļu dalībvalstis:
  Valstis, kas debitēja ziemas olimpiskajās spēlēs
  Pārējās dalībvalstis
Dalībvalstis (iekavās kvalificējušos sportistu skaits)

Sporta veidi

Soču olimpiskajās spēlēs tika sadalīti 98 medaļu komplekti 15 sporta veidos. Spēļu programma bija iekļautas 12 jaunas disciplīnas, tādējādi šīs bija sacensību veidu skaita ziņā plašākās ziemas olimpiskās spēles vēsturē.[14] Soču olimpiskajās spēlēs sacensības notika šādos sporta veidos (izcelti sporta veidi, kuros pieteikti Latvijas sportisti):

Medaļu kopvērtējums

Pēc apsūdzībām dopinga provju viltošanā 2017. gada novembrī un decembrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņēma lēmumu atņemt 2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas vairākiem Krievijas Federācijas sportistiem, līdz ar to zemāk esošais medaļu sadalījums var mainīties[15] (šajā tabulā iespējamās izmaiņas nav ņemtas vērā). 2018. gada februārī lielāko daļu Krievijas sportistu Starptautiskā sporta arbitrāžas tiesa Lozannā attaisnoja, un tālākais olimpisko medaļu liktenis nav skaidrs.


     Mājinieki
     Latvija

VNOKZeltsSudrabsBronzaKopā
1  Krievija11 (13)9 (11)929 (33)
2  Norvēģija1151026
3  Kanāda1010525
4  ASV99 (7)10 (12)28
5  Nīderlande87924
6  Vācija86519
7  Šveice7 (6)2 (3)211
8  Baltkrievija5016
9  Austrija48517
10  Francija44715
19/20  Latvija1 (0)1 (2)3 (2)5 (4)
11–26Atlikušās NOK21343289
Kopā (26 NOK)999799295

Latvijas komandas sniegums

Medaļu skaita ziņā (5: viena zelta, viena sudraba, 3 bronzas) šīs bija Latvijai veiksmīgākās ziemas olimpiskās spēles pēc neatkarības atjaunošanas. Latvijai šīs bija desmitās ziemas olimpiskās spēles, to pārstāvēja 58 sportisti, kas startēja deviņos sporta veidos,[16] ieskaitot Latvijas hokeja izlasi. Latvijas sportistu skaits delegācijā bija tieši tikpat liels, cik iepriekšējās divās ziemas olimpiskajās spēlēs, un Latvijai bija 20. lielākā delegācija.

Pēc apsūdzībām dopinga provju viltošanā 2017. gada novembrī un decembrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja pieņēma lēmumu atņemt 2014. gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnītās medaļas vairākiem Krievijas Federācijas sportistiem. 2018. gada februārī lielāko daļu Krievijas sportistu Starptautiskā sporta arbitrāžas tiesa Lozannā attaisnoja, taču 2019. gada martā SOK pieņēma gala lēmumu piešķirt vairākas Krievijas izlases izcīnītās medaļas citu valstu, tostarp Latvijas, komandām.[17]

Bobsleja četriniekos Oskars Melbārdis ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi Vilkasti un Jāni Strengu ieguva zelta medaļas, bet bobsleja divniekos Oskars Melbārdis un Daumants Dreiškens ieguva bronzas medaļas. Skeletonā Martins Dukurs ieguva sudraba medaļu. Kamaniņu braukšanā divniekos Andris Šics un Juris Šics ieguva bronzas medaļas un arī kamaniņu stafetes sacensībās Latvijas komanda (Elīza Tīruma, Mārtiņš Rubenis, Andris Šics un Juris Šics) izcīnīja bronzas medaļu. Skeletonā Tomass Dukurs ieguva ceturto vietu. Biatlonists Andrejs Rastorgujevs iedzīšanā izcīnīja 9. vietu. Gan kamaniņu vieniniekos Mārtiņš Rubenis, gan divniekos Oskars Gudramovičs un Pēteris Kalniņš ierindojās 10. vietā. Latvijas hokeja izlase iekļuva ceturtdaļfinālā un ieņēma 8. vietu.

Atklāšanas ceremonijā Latvijas karogu nesa hokejists Sandis Ozoliņš,[18] savukārt noslēguma ceremonijā — bobslejists Daumants Dreiškens.[19]

Skatīt arī

Atsauces

Ārējās saites