2020. gada vasaras olimpiskās spēles

2020. gada vasaras olimpiskās spēles jeb XXXII olimpiskās spēles (japāņu: 第三十二回オリンピック競技大会; Dai Sanjūni-kai Orinpikku Kyōgi Taikai), plašāk pazīstamas arī kā Tokija 2020, bija trīsdesmit otrās vasaras olimpiskās spēles. Tās notika Japānas galvaspilsētā Tokijā no 2021. gada 23. jūlija līdz 8. augustam, bet atsevišķi notikumi norisinājās jau no 21. jūlija. Sākotnēji spēles bija paredzēts aizvadīt no 2020. gada 24. jūlija līdz 9. augustam, taču COVID-19 pandēmijas dēļ 2020. gada martā pieņēma lēmumu spēles pārcelt gadu vēlāk.[1] Neskatoties uz pārcelšanu, spēles saglabāja nosaukumā gadskaitli 2020.[2]

XXXII Olimpiskās spēles
2020. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālais logo
Norises vietaValsts karogs: Japāna Tokija, Japāna
Dalībvalstis205 + bēgļu komanda
Sportisti11 989
Atklāšana2021. gada 23. jūlijā
Noslēgums2021. gada 8. augustā
Oficiāli atklājaJapānas imperators Naruhito
Olimpiskā lāpaNaomi Osaka
StadionsJaunais nacionālais stadions

Vairāki esošie sporta veidi bija papildināti ar jaunām disciplīnām, piemēram, 3x3 basketbols, BMX frīstails un medisons riteņbraukšanā, kā arī ar vairākiem jauktajiem pasākumiem. Saskaņā ar jauno SOK politiku, kas atļauj spēļu programmai pievienot jaunus sporta veidus, šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi bija karatē, kāpšanas sports, sērfings un skeitbordings, kā arī olimpisko spēļu programmā atgriezās beisbols un softbols (pēdējoreiz bija iekļauts 2008. gada Pekinas vasaras olimpiskajās spēlēs).

Šīs bija otrās vasaras olimpiskās spēles, kas tika rīkotas Tokijā (pirmās spēles tika rīkotas 1964. gadā). Tādējādi Tokija ir pirmā Āzijas pilsēta, kas divas reizes organizējusi vasaras olimpiskās spēles. Tāpat šīs bija ceturtās olimpiskās spēles, kas tika rīkotas Japānā. Tokija ir trešā Āzijas pilsēta pēc Pekinas un Phjončhanas, kas organizēja olimpiskās spēles 21. gadsimtā.

Latvijas komandai šīs bija 12. vasaras olimpiskās spēles. To pārstāvēja 33 sportisti 14 sporta veidos. Latvijas komanda izcīnīja zelta medaļu 3x3 basketbolā vīriešiem un Artūrs Plēsnieks bronzas medaļu svarcelšanā svara kategorijā līdz 109 kg.

Norises vietas izvēle

2020. gada Tokijas olimpisko spēļu pieteikuma logo

Tokija par olimpisko spēļu rīkotājvalsti tika izvēlēta 2013. gada 7. septembrī 125. Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijas laikā Buenosairesā, Argentīnā.[3]

2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkošanai bija trīs kandidātpilsētas: Tokija, Stambula un Madride. Bez šim pilsētām pieteikumus bija iesniegušas arī Baku un Doha, taču tās kandidātpilsētas statusam netika apstiprinātas. Savukārt Roma savu pieteikumu atsauca.

Rīkotājpilsētas balsošana

Starptautiskā Olimpiskā komiteja par 2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēli lēma 2013. gada 7. septembrī SOK 125. sesijā laikā, kas norisinājās Buenosairesā, Argentīnā. Neviena no kandidātpilsētām balsošanas pirmajā kārtā neieguva vairāk par 50% balsu, tādēļ bija nepieciešamas divas balsošanas kārtas. Balsošanas otrajā kārtā sacentās arī Stambula. Galīgajā balsojumā Tokija uzvarēja ar 60 balsīm, pārspējot Stambulu, kam bija 36 balsis.

2020. gada vasaras olimpisko spēļu rīkotājpilsētas izvēles balsošanas rezultāti[4]
PilsētaValsts1. kārtaPārbalsojums2. kārta
Tokija  Japāna4260
Stambula  Turcija264936
Madride  Spānija2645

Olimpisko spēļu lāpas stafete

2020. gada Tokijas vasaras olimpisko spēļu lāpas stafetes logo

Bija paredzēts, ka 2020. gada vasaras olimpisko spēļu lāpas stafete sāksies 2020. gada 12. martā ar tradicionālo liesmu iedegšanas ceremoniju Hēras templī Olimpijā, Grieķijā.Lāpas stafetes sauklis bija "Cerība iedegas mūsu ceļā".[5][6]Iedegtā lāpa devās uz Atēnām, kur 19. martā Panatinaiko stadions notika tās nodošanas ceremonija Japānas delegācijai.[5] Lāpai savu ceļojumu pa Japānu bija jāsāk 20. martā, pārvietojoties pa trīs 2011. gada Tohoku zemestrīces un cunami visvairāk skartajām vietām — Mijagi, Ivate un Fukusima.Sakarā ar COVID-19 pandēmiju Japānā ar lidmašīnu nogādāto lāpu ievietoja īpašā laternā un glabāja vairāk nekā gadu.Lāpas stafete noslēdzās 2021. gada 23. jūlijā, kad japāņu tenisiste Naomi Osaka Tokijas Jaunajā nacionālajā stadionā ar to iededzināja centrālo olimpisko spēļu lāpu 2020. gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas laikā.

Sporta veidi un disciplīnas

Starptautiskās olimpiskās komitejas valde 2017. gada 9. jūnijā apstiprināja oficiālo programmu 2020. gada vasaras olimpiskajām spēlēm. Starptautiskās olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs paziņoja, ka Tokijas vasaras olimpisko spēļu mērķis ir padarīt tās "jauneklīgākas" un "pilsētnieciskākas", kā arī palielināt sieviešu, sportistu skaitu.[7][8]

Šajās olimpiskajās spēlēs paredzēti 339 notikumi 33 dažādos sporta veidos, aptverot 50 disciplīnas. Līdztekus jauniem sporta veidiem (karatē, kāpšanas sports, sērfings un skeitbordings), kas tiks ieviesti Tokijā, pastāvošo sporta veidu starpā ir arī piecpadsmit jaunas disciplīnas un notikumi, tostarp 3x3 basketbols, BMX frīstails un medisons riteņbraukšanā, kā arī jauni jaukti notikumi vairākos sporta veidos. Salīdzinot ar iepriekšējām 2012. gada Londonas spēlēm un 2016. gada Riodežaneiro spēlēm olimpisko spēļu programmā tika atjaunots beisbols un softbols.

Sporta veidu un disciplīnu statistika

Sporta veids/DisciplīnaNotikumiPārstāvēto
valstis
Dalībnieku skaitsAts.
KopāVīriešiSievietesJauktiKopāVīriešiSievietes
Airēšana147779526263263[1]
Badmintons5221501728686[2]
Basketbols Basketbols21118288144144[3]
3x3 Basketbols21113643232[4]
Beisbols116144144[5]
Bokss138581289187102[6]
Burāšana1054165350175175[7]
Cīņas sportsBrīvā cīņa1266521929696[8]
Grieķu-romiešu cīņa66399797
Daiļlēkšana844301437172[9]
Džudo15771128393201192[10]
Futbols21124608344264[11]
Galda teniss5221541748688[12]
Golfs211421206060[13]
Jāšana Iejāde2230602337[14]
Konkūrs2236756312
Trīscīņa2229694425
Kāpšanas sports21119402020[15]
Karatē Solo vingrinājumi (kata)21115211110[16]
Divcīņa (kumite)63330603129
Lauka hokejs21114384192192[17]
Loka šaušana5221511286464[18]
Mākslas peldēšana2222104104[19]
Modernā pieccīņa21131723636[20]
Paukošana126642212108104[21]
Peldēšana Peldēšana3517171183880479401[22]
Maratonpeldēšana21131512625[23]
Riteņbraukšana BMX21121482424[24]
BMX frīstails211111899[25]
Kalnu riteņbraukšana21129763838[26]
Šosejas riteņbraukšana4226820113071[27]
Treka riteņbraukšana12663619510392[28]
Rokasbumba21118345172173[29]
Regbijs-721116288144144[30]
Sērfings21117402020[31]
Skeitbordings42225804040[32]
Smaiļošana un kanoe airēšana Sprinta airēšana126651248126122[33]
Slaloma airēšana42234824141[34]
Softbols1169090[35]
Svarcelšana1477771979998[36]
Šaušana1566398360180180[37]
Tekvondo847621316566[38]
Teniss5221421919695[39]
Triatlons3111381105555[40]
Ūdenspolo21116286156130[41]
Vieglatlētika482423119720171066951[42]
Vingrošana Mākslas vingrošana22209696[43]
Sporta vingrošana1485601969898[44]
Batuts21115321616[45]
Volejbols Volejbols21118288144144[46]
Pludmales volejbols21123964848[47]

Kalendārs

Starptautiskās olimpiskās komitejas izpilddirekcija 2020. gada vasaras olimpisko spēļu kalendāru apstiprināja 2018. gada 18. jūlijā. Taču vēlāk tika veiktas korekcijas atsevišķos sporta veidos un disciplīnās.[9]

Sākotnējais grafiks bija no 2020. gada 22. jūlija līdz 9. augustam. Atliekot olimpiskās spēles uz 2021. gadu, visi pasākumi tika pārcelti par 364 dienām (par vienu dienu mazāk nekā pilnu gadu, lai saglabātu tās pašas nedēļas dienas).

Visi datumi norādīti pēc Japānas laika (UTC+9)
ACAtklāšanas ceremonijaSacensības1Zelta medaļu izcīņaEGSvinību izrādeNCNoslēguma ceremonijaStartē Latvijas sportisti
Sporta veids / Disciplīna ↓JūlijsAugustsNotikumu skaits
21
(Tre)
22
(Cet)
23
(Pie)
24
(Ses)
25
(Svē)
26
(Pir)
27
(Otr)
28
(Tre)
29
(Cet)
30
(Pie)
31
(Ses)
1
(Svē)
2
(Pir)
3
(Otr)
4
(Tre)
5
(Cet)
6
(Pie)
7
(Ses)
8
(Svē)
CeremonijasAtklāšanas ceremonijaACN/A
Noslēguma ceremonijaNCN/A
Airēšana244414
Badmintons11125
Basketbols Basketbols114
3x3 Basketbols2
Beisbols11
Bokss21114413
Burāšana2222210
Cīņas sportsBrīvā cīņa11133318
Grieķu-romiešu cīņa222
Daiļlēkšana111111118
Džudo2222222115
Futbols112
Galda teniss111115
Golfs112
Jāšana Iejāde116
Trīscīņa2
Konkūrs11
Kāpšanas sports1112
Karatē Solo vingrinājumi (kata)118
Divcīņa (kumite)222
Lauka hokejs112
Loka šaušana111115
Mākslas peldēšana112
Modernā pieccīņa112
Paukošana22211111112
Peldēšana Peldēšana4445544537
Maratonpeldēšana11
Riteņbraukšana BMX222
BMX frīstails2
Kalnu riteņbraukšana11
Šosejas riteņbraukšana112
Treka riteņbraukšana1212213
Rokasbumba112
Regbijs-7112
Sērfings22
Skeitbordings11114
Smaiļošana un kanoe airēšana Sprinta airēšana44416
Slaloma airēšana1111
Softbols11
Svarcelšana121212121114
Šaušana2222212215
Tekvondo22228
Teniss1135
Triatlons1113
Ūdenspolo112
Vieglatlētika235565777148
Vingrošana Mākslas vingrošana1118
Sporta vingrošana1111433EG
Batuts11
Volejbols Volejbols114
Pludmales volejbols11
Notikumu skaits (pa dienām)11182122231722192622241728223413339
Sporta veids / Disciplīna ↑21
(Tre)
22
(Cet)
23
(Pie)
24
(Ses)
25
(Svē)
26
(Pir)
27
(Otr)
28
(Tre)
29
(Cet)
30
(Pie)
31
(Ses)
1
(Svē)
2
(Pir)
3
(Otr)
4
(Tre)
5
(Cet)
6
(Pie)
7
(Ses)
8
(Svē)
Notikumu skaits

Norises vietas un arēnas

Pamatraksts: 2020. gada vasaras olimpisko un paraolimpisko spēļu norises vietas
Jaunais nacionālais stadions

2012. gadā kļuva zināms, ka 2020. gada vasaras olimpisko spēļu centrālais stadions būs Nacionālais stadions Tokijā,[10] kurš tiks pilnībā rekonstruktēts. Vecais stadions tika pilnībā nojaukts un uzbūvēts Jaunais nacionālais stadions.[11] Jauna stadiona būvniecība noslēdzās 2019. gada 30. novembrī, bet atvērts tas tika 2019. gada 21. decembrī. Vecajā Nacionālajā stadionā notika arī 1964. gada Tokijas olimpisko spēļu ceremonijas un 2019. gada Pasaules kauss regbijā.

2018. gada oktobrī Revīzijas padome izdeva ziņojumu, norādot, ka pasākumu norises vietu sakārtošanas un uzlabošanas kopējās izmaksas varētu pārsniegt 25 miljardus ASV dolāru.[12]

No 33 sacensību vietām Tokijā 28 norises vietas/arēnas atrodas 8 kilometru attālumā no Olimpiskā ciemata. No šīm 11 norises vietas/arēnas tika plānots izveidot pilnīgi no jauna.[13] Starptautiskā olimpiskā komiteja 2019. gada 16. oktobrī paziņoja, ka karstuma problēmu dēļ ir plānots maratonu un vieglatlētikas soļošanas sacensības pārcelt uz Saporo.[14] Plāni tika oficiāli paziņoti 2019. gada 1. novembrī pēc tam, kad Tokijas gubernators Juriko Koike apstiprināja Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu, neskatoties uz viņas pārliecību, ka šīm sacensībām vajadzētu tomēr notikt Tokijā.[15]

Mantojuma zona

Septiņas sacensību vietas deviņiem sporta veidiem atradās Tokijas centrālajā biznesa rajonā, uz ziemeļrietumiem no Olimpiskā ciemata. Dažas no šīm vietām bija uzceltas jau uz 1964. gada vasaras olimpiskajām spēlēm.

Norises vieta/ArēnaNotikumiKapacitāteStatussAts.
Jaunais nacionālais stadions (Olimpiskais stadions)Atklāšanas un noslēguma ceremonija,
Vieglatlētika (skrejceļa un laukuma sacensības),
Futbols (fināls sievietēm)
68 000No jauna uzbūvēta būve[48]
Jojogi nacionālā sporta zāleRokasbumba10 200Esoša būve[49]
Musašinonomori parksŠosejas riteņbraukšanaPagaidu būve[50]
Nippon BudokanDžudo,
Karatē
11 000Esoša būve[51]
Ryogoku KokugikanBokss7 300Esoša būve[52]
Tokijas metropolitēna ģimnāzijaGalda teniss7 000Esoša būve[53]
Tokijas Starptautiskā foruma centrsSvarcelšana5 000Esoša būve[54]

Tokijas līča zona

13 sacensību vietas 15 sporta veidiem bija Tokijas līča zonā, uz dienvidaustrumiem no Olimpiskā ciemata, galvenokārt Ariake, Odaiba un apkārtējām mākslīgajām salām.

Norises vieta/ArēnaNotikumiKapacitāteStatussAts.
Aomi urbānais sporta parks3x3 basketbols,
kāpšanas sports
7 100 (3x3 basketbols),
8 400 (kāpšanas sports)
Tiek būvēts[55]
Ariakes arēnaVolejbols15 000Uzbūvēta būve[56]
Ariakes tenisa parksTeniss19 000Esoša, rekonstruēta būve[57]
Ariakes urbānais sporta parksBMX,
BMX frīstails,
Skeitbordings
5 000 (BMX),
6 600 (BMX frīstails),
7 000 (skeitbordings)
Tiek būvēts[58]
Ariakes vingrošanas centrsVingrošana (sporta, mākslas un batuts)12 000Rekonstruēta būve[59]
Jumenosimas parka loka šaušanas laukumsLoka šaušana5 600Tiek būvēts[60]
Odaibas jūras parksPeldēšana (maratons),
Triatlons
5 500Esoša būve[61]
Oi hokeja stadionsLauka hokejs15 000Tiek būvēts[62]
Sea Forest jāšanas traseJāšana (trīscīņa)16 000Esoša būve ar pagaidu infrastruktūru[63]
Sea Forest ūdensceļšAirēšana,
Smaiļošana un kanoe airēšana (sprints)
16 000 (airēšana),
12 800 (sprinta airēšana)
Esoša būve ar pagaidu infrastruktūru[64]
Šiokazes parksPludmales volejbols12 000Tiek būvēts[65]
Tacumi ūdenspolo centrsŪdenspolo4 700Esoša būve[66]
Tokijas ūdensporta centrsDaiļlēkšana,
Mākslas peldēšana,
Peldēšana
15 000Tiek būvēts[67]

Attālākās vietas Tokijā

Divpadsmit sacensību vietas 16 sporta veidiem atradās tālāk par 8 kilometriem no Olimpiskā ciemata.

Norises vieta/ArēnaNotikumiKapacitāteStatussAts.
Asakas bāzeŠaušana3 200 (kvalifikācija — 800 un fināls — 2 400),
3 000 (māla segumos)
Esoša, rekonstruēta būve[68]
Curigasaki sērfinga pludmaleSērfings6 000Esoša[69]
Enošimas jahtu ostaBurāšana3 600Esoša, pagaidu norises vieta[70]
Fudži traseŠosejas roteņbraukšana22 000Esoša būve[71]
Fukušimas Azuma beisbola stadionsBeisbols (atvēršanas mačs),
Softbols (atvēršanas mačs)
14 300Esoša rekonstruēta sporta būve[72]
Izu MTB traseKalnu riteņbraukšana11 500Esoša būve[73]
Izu velodromsTreka riteņbraukšana3 600Esoša būve, paplašināta[74]
Jāšanas parks (Baji Kōen)Jāšana (iejāde, kontūra)9 300Esoša, pagaidu norises vieta[75]
Jokohamas stadionsBeisbols,
Softbols
35 000Esoša būve[76]
Kasai slaloma airēšanas centrsSmaiļošana un kanoe airēšana (slaloms)7500Uzbūvēta vieta[77]
Kasumigaseki golfa klubsGolfs25 000Esoša būve[78]
Makuhari Messe konferenču centrsCīņas sports,
Paukošana,
Tekvondo
10 000 (cīņas sports un tekvondo),
8 000 (paukošana)
Esoša būve[79]
Musashino Forest sporta pilsBadmintons,
Modernā pieccīņa (paukošana)
7 200Uzbūvēta teritorija[80]
Odori parks, SaporoVieglatlētika (maratons un soļošana)Esoša teritorija[81]
Saitama Super ArenaBasketbols21 000Esoša būve[82]
Tokijas stadionsFutbols (atklāšanas mači sievietēm un vīriešiem),
Modernā pieccīņa,
Regbijs-7
48 000Esoša būve[83]

Futbola norises vietas

Norises vieta/ArēnaPilsētaNotikumiSpēlesIetilpībaStatussAts.
Ibaraki Kasimas stadionsKasimaGrupu turnīru spēles, ceturdaļfināls un pusfināls vīriešiem un sievietēm un cīņa par bronzas medaļu sievietēm1040 000Esoša būve[84]
Japānas nacionālais stadions (Olimpiskais stadions)TokijaFināls sievietēm168 000No jauna uzbūvēta būve[85]
Mijagi stadionsSendaiGrupu turnīru spēles un ceturdaļfināls vīriešiem un sievietēm1049 000Esoša būve[86]
Starptautiskais Jokohamas stadionsJokohamaGrupu turnīru spēles un ceturdaļfināls vīriešiem un sievietēm, pusfināls sievietēm, fināls vīriešiem1072 000Esoša būve[87]
Saitamas stadionsSaitamaGrupu turnīru spēles un ceturdaļfināls vīriešiem un sievietēm, pusfināls un cīņa par trešo vietu vīriešiem1164 000Esoša būve[88]
Saporo DomeSaporoGrupu turnīru spēles vīriešiem un sievietēm1041 000Esoša būve[89]
Tokijas stadionsTokijaGrupu turnīru atklāšanas spēles vīriešiem un sievietēm449 000Esoša būve[90] Arhivēts 2021. gada 18. jūlijā, Wayback Machine vietnē.

Citas vietas

Norises vieta/ArēnaNotikumi
Harumi FutoOlimpiskais ciemats
Imperiālā viesnīca, TokijaStarptautiskās olimpiskās komitejas viesnīcas
Tokijas Big SightStarptautiskais apraides centrs,
Mediju preses centrs

Dalībnieki

Kvalifikāciju ieguva šādas 205 nacionālās olimpiskās komitejas un Bēgļu olimpiskā komanda. Iekavās norādīts plānotais sportistu skaits no attiecīgās nacionālās olimpiskās komitejas.

Nacionālās olimpiskās komitejas 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
  •  Afganistāna (5)
  •  Albānija (9)
  •  Alžīrija (44)
  •  Amerikāņu Samoa (6)
  •  Andora (2)
  •  Angola (20)
  •  Antigva un Barbuda (6)
  •  Apvienotie Arābu Emirāti (5)
  •  Argentīna (174)
  •  Armēnija (17)
  •  Aruba (3)
  •  ASV (613)
  •  ASV Virdžīnas (4)
  •  Austrālija (478)
  •  Austrija (60)
  •  Austrumtimora (3)
  •  Azerbaidžāna (44)
  •  Bahamas (16)
  •  Bahreina (32)
  •  Baltkrievija (101)
  •  Bangladeša (6)
  •  Barbadosa (8)
  • Bēgļu olimpiskā komanda (29)
  •  Beliza (3)
  •  Beļģija (121)
  •  Benina (7)
  •  Bermuda (2)
  •  Bolīvija (5)
  •  Bosnija un Hercegovina (7)
  •  Botsvana (13)
  •  Brazīlija (301)
  •  Britu Virdžīnu Salas (3)
  •  Bruneja (2)
  •  Bulgārija (42)
  •  Burkinafaso (7)
  •  Burundi (6)
  •  Butāna (4)
  •  Centrālāfrikas Republika (2)
  •  Čada (3)
  •  Čehija (115)
  •  Čīle (57)
  •  Dānija (107)
  •  Dienvidāfrika (177)
  •  Dienvidkoreja (236)
  •  Dienvidsudāna (2)
  •  Dominika (2)
  •  Dominikāna (62)
  •  Džibuti (4)
  •  Ekvadora (48)
  •  Ekvatoriālā Gvineja (3)
  •  Eritreja (13)
  •  Etiopija (38)
  •  Ēģipte (133)
  •  Fidži (30)
  •  Filipīnas (19)
  •  Francija (398)
  •  Gabona (5)
  •  Gajāna (7)
  •  Gambija (4)
  •  Gana (14)
  •  Grenāda (6)
  •  Grieķija (83)
  •  Gruzija (35)
  •  Guama (5)
  •  Gvatemala (24)
  •  Gvineja (5)
  •  Gvineja-Bisava (4)
  •  Haiti (6)
  •  Hondurasa (22)
  •  Honkonga (42)
  •  Horvātija (59)
  •  Igaunija (33)
  •  Indija (120)
  •  Indonēzija (28)
  •  Irāka (4)
  •  Irāna (66)
  •  Islande (4)
  •  Itālija (372)
  •  Izraēla (90)
  •  Īrija (116)
  •  Jamaika (50)
  •  Japāna (552) (mājinieki)
  •  Jaunzēlande (223)
  •  Jemena (5)
  •  Jordānija (14)
  •  Kaboverde (6)
  •  Kaimanu Salas (5)
  •  Kambodža (3)
  •  Kamerūna (12)
  •  Kanāda (370)
  •  Katara (16)
  •  Kazahstāna (93)
  •  Kenija (85)
  •  Kipra (15)
  •  Kirgizstāna (16)
  •  Kiribati (3)
  • KOK (328)[a]
  •  Kolumbija (70)
  •  Komoras (3)
  •  Kongo DR (7)
  •  Kongo Republika (3)
  •  Kosova (11)
  •  Kostarika (12)
  •  Kotdivuāra (28)
  •  Kuba (70)
  •  Kuka Salas (6)
  •  Kuveita (11)
  •  Ķīna (406)
  •  Ķīnas Taipeja (68)
  •  Laosa (4)
  •  Latvija (33)
  •  Lesoto (2)
  •  Libāna (6)
  •  Libērija (3)
  •  Lielbritānija (376)
  •  Lietuva (41)
  •  Lihtenšteina (5)
  •  Lībija (4)
  •  Luksemburga (12)
  •  Madagaskara (6)
  •  Malaizija (30)
  •  Malāvija (5)
  •  Maldīvija (4)
  •  Mali (4)
  •  Malta (6)
  •  Maroka (50)
  •  Mauritānija (2)
  •  Maurīcija (8)
  •  Māršala Salas (2)
  •  Meksika (164)
  •  Melnkalne (34)
  •  Mikronēzijas Federatīvās Valstis (3)
  •  Mjanma (3)
  •  Moldova (20)
  •  Monako (6)
  •  Mongolija (43)
  •  Mozambika (10)
  •  Namībija (11)
  •  Nauru (2)
  •  Nepāla (5)
  •  Nigēra (7)
  •  Nigērija (60)
  •  Nikaragva (8)
  •  Nīderlande (274)
  •  Norvēģija (75)
  •  Omāna (5)
  •  Pakistāna (10)
  •  Palau (3)
  •  Palestīna (5)
  •  Panama (10)
  •  Papua-Jaungvineja (8)
  •  Paragvaja (8)
  •  Peru (35)
  •  Polija (210)
  •  Portugāle (92)
  •  Puertoriko (37)
  •  Ruanda (6)
  •  Rumānija (101)
  •  Salvadora (5)
  •  Samoa (8)
  •  Sanmarīno (5)
  •  Santome un Prinsipi (3)
  •  Saūda Arābija (29)
  •  Seišelas (5)
  •  Senegāla (9)
  •  Sentkitsa un Nevisa (2)
  •  Sentlūsija (5)
  •  Sentvinsenta un Grenadīnas (3)
  •  Serbija (86)
  •  Singapūra (23)
  •  Sīrija (6)
  •  Sjerraleone (4)
  •  Slovākija (41)
  •  Slovēnija (53)
  •  Somālija (2)
  •  Somija (29)
  •  Spānija (334)
  •  Sudāna (5)
  •  Surinama (3)
  •  Svatini (4)
  •  Šrilanka (9)
  •  Šveice (107)
  •  Tadžikistāna (11)
  •  Taizeme (42)
  •  Tanzānija (3)
  •  Togo (4)
  •  Tonga (6)
  •  Trinidāda un Tobāgo (22)
  •  Tunisija (63)
  •  Turcija (108)
  •  Turkmenistāna (9)
  •  Tuvalu (2)
  •  Uganda (25)
  •  Ukraina (155)
  •  Ungārija (166)
  •  Urugvaja (11)
  •  Uzbekistāna (63)
  •  Vanuatu (3)
  •  Vācija (425)
  •  Venecuēla (44)
  •  Vjetnama (18)
  •  Zambija (26)
  •  Zālamana Salas (3)
  •  Ziemeļmaķedonija (8)
  •  Zimbabve (5)
  •  Zviedrija (134)

Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kur Maķedonijas komanda startēja kā "Ziemeļmaķedonija", jo 2019. gada februārī tā Grieķijas iebildumu dēļ mainīja savu nosaukumu. Līdz šīm olimpiskajām spēlēm Maķedonija izmantoja pagaidu nosaukumu "Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika".[16]

Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) 2019. gada 9. decembrī uz četriem gadiem aizliedza Krievijai startēt visos starptautiskajos sporta veidus pēc tam, kad tika atklāts, ka Krievijas valdība ir sagrozījusi laboratorijas datus, ko tā kā sniedza WADA 2019. gada janvārī par Krievijas Antidopinga aģentūras atjaunošanu.

Aizlieguma dēļ WADA ļāva tikai atsevišķiem Krievijas sportistiem piedalīties 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs zem olimpisko spēļu karoga, kā jau tas tika darīts 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Pēc šī lēmuma Krievijai nebūtu atļauts startēt komandu sporta veidos. WADA atbilstības pārskata komitejas vadītājs Džonatans Teilors paziņoja, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja nevarēs izmantot nosaukumu "Olimpiskie sportisti no Krievijas" (OAR), kā tas tika darīts 2018. gadā, uzsverot, ka neitrālos sportistus nevar saistīt ar kādas konkrētas valsts pārstāvjiem.[17][18][19] Vēlāk Krievija par WADA lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību Sporta arbitrāžas tiesā (CAS).[20]

2020. gada 17. decembrī Sporta arbitrāžas tiesa nolēma samazināt sodu, ko WADA piemēroja Krievijai. Lēmums ļāva Krievijai piedalīties olimpiādē un citos starptautiskos pasākumos, taču divu gadu laikā komanda nevarēja izmantot Krievijas nosaukumu, karogu vai himnu, un tai bija jāuzrāda sevi kā "Neitrāls sportists" vai "Neitrālā komanda".[21]

2021. gada 19. februārī tika paziņots, ka Krievija izmantos Krievijas Olimpiskā komitejas nosaukuma saīsinājumu KOK (angļu: ROC), bet pašas komitejas nosaukumu pilnībā nevar izmantot, lai atsauktos uz delegāciju. Krievijas sportisti startēja zem Krievijas Olimpiskās komitejas karoga.[22]

Latvija 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Latvijai šīs bija 12. vasaras olimpiskās spēles. To pārstāvēja 33 sportisti 14 sporta veidos. Latvijas komanda izcīnīja zelta medaļu 3x3 basketbolā vīriešiem un Artūrs Plēsnieks bronzas medaļu svarcelšanā svara kategorijā līdz 109 kg.

Skatīt arī

Atsauces

Ārējās saites