Eirovīzijas dziesmu konkurss

Eirovīzijas dziesmu konkurss (angļu: Eurovision Song Contest, franču: Concours Eurovision de la chanson),[1] tiek saukta arī par Eirovīziju, ir ikgadējs konkurss, kurā piedalās dalībnieki no Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) valstīm. Katras valsts pārstāvis televīzijas tiešraidē izpilda vienu dziesmu un pēc visu dziesmu izskanēšanas pārējās valstis balso par viņiem vistīkamāko dziesmu (nedrīkst balsot par savas valsts dziesmu). Tādā veidā tiek noskaidrots konkursa uzvarētājs. Savukārt katra valsts savu dalībnieku un viņa izpildīto dziesmu izvēlas nacionālajā atlasē, ko parasti translē kādā no attiecīgās valsts televīzijas kanāliem.

Eirovīzijas dziesmu konkurss
Eirovīzijas dziesmu konkursa logo kopš 2015. gada
ŽanrsDziesmu konkurss
Veidotājs (-i)Marsels Bezensons
Atklāšanas motīvsTe Deum: Prelude (Marche en rondeau)
Valoda(s)Angļu, franču
Sēriju skaits67 konkursi
Izstrāde
Izpildproducents (-i)Martins Esterdāls
Sērijas garums
  • 2 stundas (pusfināls)
  • 4 stundas (fināls)
KompānijaEiropas Raidorganizāciju apvienība
Translācija
Attēla formāts
  • 576i (SDTV) (1956—pašlaik)
  • 1080i (HDTV) (2007—pašlaik)
Translācijas periods1956. gada 24. maijs — pašlaik
Hronoloģija
Līdzīgi
Ārējās saites
Oficiālā mājaslapa
Mājaslapa

Pirmais Eirovīzijas dziesmu konkurss notika 1956. gadā Šveices pilsētā Lugāno. Kopš tā laika konkurss ir attīstījies, tam ir pievienojušās daudz jaunas dalībvalstis. Eirovīzijas dziesmu konkurss ir atklājis daudz jaunas zvaigznes, kā ABBA, kas pārstāvēja Zviedriju, Selinu Dionu, kanādieti, kas pārstāvēja Šveici, Danu International no Izraēlas, un konkursā tikušas izpildītas vairākas dziesmas, kas vēlāk kļuvuši par pasaulē atpazīstamiem hitiem, kā Save your kisses for me, Waterloo, Diva, Congratulations un pēdējo laiku populārākās Eirovīzijas dziesmas Ruslanas Wild Dances, brāļu Olsenu Fly On The Wings Of Love. Eirovīzija ir viens no visskatītākajiem mūzikas pasākumiem pasaulē. To translē visās Eiropas valstīs, kā arī daudzās citās valstīs, tai skaitā ASV, Austrālijā un Ķīnā.[2][3][4] Kopš 2000. gada konkurss tiek pārraidīts internetā Eirovīzijas mājaslapā.[5]

Latvija Eirovīzijā piedalās kopš 2000. gada, kad "Prāta Vētra" izcīnīja 3. vietu. 2002. gada Eirovīzijā uzvarēja Latvijas pārstāve Marija Naumova ar dziesmu I Wanna, nākamā gada konkurss notika Rīgā, Latvijā. Vēl 2005. gada konkursā duets "Valters un Kaža" izcīnīja 5. vietu finālā ar dziesmu The War Is Not Over un 2015. gada konkursā Aminata Savadogo izcīnīja 6. vietu ar dziesmu Love Injected.

Dalībvalstis

Eirovīzijas dziesmu konkursā ir piedalījušās vairāk nekā 50 valstis.

Konkursi

GadsNorises vietaFinālsUzvarētājvalsts
1956 Lugāno24. maijs  Šveice
1957 Frankfurte3. marts  Nīderlande
1958 Hilversuma12. marts  Francija
1959 Kannas11. marts  Nīderlande
1960 Londona29. marts  Francija
1961 Kannas18. marts  Luksemburga
1962 Luksemburga18. marts  Francija
1963 Londona23. marts  Dānija
1964 Kopenhāgena21. marts  Itālija
1965 Neapole20. marts  Luksemburga
1966 Luksembrurga5. marts  Austrija
1967 Vīne8. aprīlis  Lielbritānija
1968 Londona6. aprīlis  Spānija
1969 Madride29. marts  Spānija
 Lielbritānija
 Francija
 Nīderlande
1970 Amsterdama21. marts  Īrija
1971 Dublina3. aprīlis  Monako
1972 Edinburga25. marts  Luksemburga
1973 Luksembrurga7. aprīlis  Luksemburga
1974 Braitona6. aprīlis  Zviedrija

GadsNorises vietaFinālsUzvarētājvalsts
1975 Stokholma22. marts  Nīderlande
1976 Hāga3. aprīlis  Lielbritānija
1977 Londona7. maijs  Francija
1978 Parīze22. aprīlis  Izraēla
1979 Jeruzaleme31. marts  Izraēla
1980 Hāga19. aprīlis  Īrija
1981 Dublina4. aprīlis  Lielbritānija
1982 Harogate24. aprīlis  Vācija
1983 Minhene23. aprīlis  Luksemburga
1984 Luksemburga5. maijs  Zviedrija
1985 Gēteborga4. maijs  Norvēģija
1986 Bergena3. maijs  Beļģija
1987 Brisele9. maijs  Īrija
1988 Dublina30. aprīlis  Šveice
1989 Lozanna6. maijs  Dienvidslāvija
1990 Zagreba5. maijs  Itālija
1991 Roma4. maijs  Zviedrija
1992 Malme9. maijs  Īrija
1993 Milstrēte15. maijs  Īrija
1994 Dublina30. aprīlis  Īrija
1995 Dublina13. maijs  Norvēģija

GadsNorises vietaFinālsUzvarētājvalsts
1996 Oslo18. maijs  Īrija
1997 Dublina3. maijs  Lielbritānija
1998 Birmingema9. maijs  Izraēla
1999 Jeruzaleme29. maijs  Zviedrija
2000 Stokholma13. maijs  Dānija
2001 Kopenhāgena12. maijs  Igaunija
2002 Tallina25. maijs  Latvija
2003 Rīga24. maijs  Turcija
2004 Stambula15. maijs  Ukraina
2005 Kijiva21. maijs  Grieķija
2006 Atēnas20. maijs  Somija
2007 Helsinki12. maijs  Serbija
2008 Belgrada24. maijs  Krievija
2009 Maskava16. maijs  Norvēģija
2010 Oslo29. maijs  Vācija
2011 Diseldorfa14. maijs  Azerbaidžāna
2012 Baku26. maijs  Zviedrija
2013 Malme18. maijs  Dānija
2014 Kopenhāgena10. maijs  Austrija
2015 Vīne23. maijs  Zviedrija

GadsNorises vietaFinālsUzvarētājvalsts
2016 Stokholma14. maijs  Ukraina
2017 Kijiva13. maijs  Portugāle
2018 Lisabona12. maijs  Izraēla
2019 Telaviva18. maijs  Nīderlande
2020 Roterdama16. maijsNeviens[6]
202122. maijs  Itālija
2022 Turīna14. maijs  Ukraina
2023 Liverpūle13. maijs  Zviedrija
2024 Malme11. maijs

Skatīt arī

Atsauces

Ārējās saites