Kirilica

Kirilica
Tips	alfabēts
Valodas	austrumslāvu valodas,; dienvidslāvu valodas,; mongoļu, kazahu, tadžiku, kirgīzu, tatāru, jakutu u.c.
Laika periods	no 10. gadsimta
Raksta virziens	no kreisās uz labo
Izcelsmes; rakstība	Ēģiptiešu hieroglifi; → Protosīnājas raksts; → Feniķiešu raksts; → Grieķu alfabēts; → (Glagolica); → Kirilica
Atvasinātās; sistēmas	permiešu raksts
Unicode rangs	Cyrillic
ISO 15924	Cyrl (220)
	; Viens no senākajiem zināmajiem kirilicas rakstu pieminekļiem — kņaza Borisa I meitas Anas kapa piemineklis senbulgāru valodā (10. gadsimts)
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Kirilica (bulgāru un maķedoniešu: кирилица, krievu un kazahu: кириллица, ukraiņu: кирилиця, baltkrievu: кірыліца, serbu: ћирилица, mongoļu: Кирил үсэг) vai kiriliskais raksts ir alfabētiska rakstība, kas ir plaši lietota austrumslāvu un dienvidslāvu valodām, kā arī vairākām neslāvu valodām Krievijā un oficiāla rakstu sistēma arī Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā un Mongolijā. Vēsturiski viens no diviem senslāvu raksta variantiem.^[1] Tas izveidots, balstoties uz svētā Kirila un svētā Metodija radīto glagolicas alfabētu un uz Bizantijas grieķu alfabētu. Uz senslāvu kirilicas pamata izveidotus mūsdienu alfabētus izmanto sešas slāvu valodas — baltkrievu, bulgāru, krievu, maķedoniešu, serbu un ukraiņu, kā arī daudzas neslāvu valodas, pamatā bijušās PSRS teritorijā.^[2]^[3]

Burti

Senslāvu kirilicas alfabētā ir 43 burti. No tiem 24 pārņemti no grieķu unciāļu raksta, 19 izveidoti patstāvīgi, piemēram: ж, ш, ъ, ь un citi. Kirilicas burti tika izmantoti arī skaitļu apzīmēšanai.^[1]

Burts	Skaitliskā nozīme	Izruna	Burta nosaukums
А	1	[а]	az (аз)
Б		[b]	buki (бу́ки)
В	2	[v]	vedi (ве́ди)
Г	3	[g]	glagoļ (глаго́ль)
Д	4	[d]	dobro (добро́)
Е,Є	5	[jе]	jestj (есть)
Ж		[ž]	živete (живе́те)
Ѕ	6	[ẑ], [dz]	zelo (зело́)
ʐ, З	7	[z]	zemļa (земля́)
И	8	[i]	iže (и́же)
І, Ї	10	[ì]	i (и)
К	20	[k]	kako (ка́ко)
Л	30	[l]	ļudi (лю́ди)
М	40	[m]	mislete (мысле́те)
Н	50	[n]	naš (наш)
О	70	[о]	on (он)
П	80	[p]	pokoi (поко́й)
Р	100	[r]	rci (рцы)
С	200	[s]	slovo (сло́во)
Т	300	[t]	tverdo (тве́рдо)
ОУ, У	(400)	[u]	uk (ук)
Ф	500	[f]	fert (ферт)
Х	600	[h]	her (хер)
Ѡ	800	[ô]	omega (оме́га)
Ц	900	[c]	ci (цы)
Ч	90	[č]	červj (червь)
Ш		[š]	ša (ша)
Щ		[ŝ], [št, šč]	šta (ща)
Ъ		["]	jer (ер)
Ы		[y]	jeri (еры́)
Ь		[']	jerj (ерь)
Ѣ		[ě]	jatj (ять)
Ю		[û], [ju]	ju (ю)
Я		[â], [ja]	â (я)
Ѥ		[je]	je (Е йотированное)
Ѧ	(900)	[ę]	mazais jus (юс малый)
Ѫ		[ǫ]	lielais jus (юс большой)
Ѩ		[ję]	mazais jus jotētais
Ѭ		[jǫ]	lielais jus jotētais
Ѯ	60	[ks]	ksi (кси)
Ѱ	700	[ps]	psi (пси)
Ѳ	9	[th]	fita (фита́)
Ѵ	400	[ü]	ižica (и́жица)