Krievijas Federācijas subjekti
Krievijas Federācijas subjekti (krievu: субъекты Российской Федерации) ir Krievijas administratīvā iedalījuma pirmais līmenis. No 2014. gada 18. marta ir 85 subjekti. Tos veido republikas (22), novadi (9), apgabali (46), Krievijas Federācijas federālas nozīmes pilsētas (3), autonomie apvidi (4) un autonomais apgabals (1). Federālie subjekti sīkāk iedalās 2027 rajonos.Pēc Ukrainas daļu aneksijām Krievijas—Ukrainas kara laikā federālo subjektu skaitu patvarīgi palielināja.
,_disputed_Crimea_and_Donbass.svg) | ||||||||
| 22 republikas | 9 novadi | 46 apgabali | ||||||
| 3 federālās nozīmes pilsētas | 1 autonomais apgabals | 4 autonomie apvidi | ||||||
Krievijas Federācijas paplašināšanās
2001. gada 17. decembrī KF prezidents Vladimirs Putins parakstīja federālo konstitucionālo likumu Nr.6-FKZ “Par uzņemšanas kārtību Krievijas Federācijā un jauna Krievijas Federācijas subjekta veidošanu tās struktūrā”.
Saskaņā ar šo likumu Krievijas Federācijai var pievienot citu valsti vai tās daļu un izveidot jaunu federācijas subjektu.Krievijas Federācijas prezidents, saņemot priekšlikumu uzņemt federācijā jaunu teritoriju, paziņo par to Valsts domei un valdībai, tad tiek noslēgts līgums, kas nosaka jaunā federācijas subjekta nosaukumu un statusu (republika, novads, apgabals vai autonomija), Krievijas pilsonības iegūšanu anektēto teritoriju iedzīvotājiem, pēctecību attiecībās ar Krievijas Federācijā pieņemto valsti, Krievijas likumdošanas ietekmi un varas iestāžu darbību jaunajās teritorijās. Līgums var arī noteikt pārejas periodu jaunās teritorijas integrācijai Krievijā.[1]
Federālas nozīmes pilsētas
| Nr. | Karte | Karogs | Ģerbonis | Federālās nozīmes pilsēta | Nosaukums krievu valodā | Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[2] | Administratīvais iedalījums | Laika zona | Federālais reģions | ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | .svg) |  |  | Maskava | Москва | 2 510 | 12 197 596 | 10 administratīvie apgabali | UTC+4 | Centrālais | RU-MOW |
| 2. | .svg) |  | .svg){kind=small} | Sanktpēterburga | Санкт-Петербург | 1 439 | 5 191 690 | 14 rajoni | UTC+4 | Ziemeļrietumu | RU-SPE |
| 3. |  |  |  | Sevastopole† | Севастополь | 864 | 409 952 | 4 rajoni | UTC+3 | Dienvidu |
† — Sevastopole de iure ir Ukrainas sastāvdaļa, ko 2014. gadā anektēja Krievija.
Autonomie apvidi
| Nr. | Karte | Karogs | Ģerbonis | Autonomais apvidus | Nosaukums krievu valodā | Adminis- tratīvais centrs | Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[2] | Pilsētu skaits | Rajonu skaits | Izveidots | Laika zona | Federālais reģions | ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. |  |  |  | Čukotkas autonomais apvidus | Чуко́тский автоно́мный о́круг | Anadira | 737 700 | 50 540 | 3 | 6 | 1930 gada 10. decembris | UTC+12 | Tālie Austrumi | RU-CHU |
| 2. |  |  | .svg){kind=small} | Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra | Ха́нты-Манси́йский автоно́мный о́круг — Югра́ | Hantimansijska | 534 800 | 1 612 076 | 9 | 16 | 1930 gada 10. decembris | UTC+5 | Urālu | RU-KHM |
| 4. |  |  |  | Jamalas Ņencu autonomais apvidus | Ямало-Ненецкий автономный округ | Saleharda | 750 300 | 539 985 | 8 | 7 | 1930 gada 10. decembris | UTC+5 | Urālu | RU-YAN |
| 3. |  |  |  | Ņencu autonomais apvidus | Ненецкий автономный округ | Narjanmara | 176 700 | 43 373 | 1 | 1 | 1929. gada 15. jūlijs | UTC+3 | Ziemeļrietumu | RU-NEN |
Autonomais apgabals
| Karte | Karogs | Ģerbonis | Autonomais apgabals | Nosaukums krievu valodā | Administratīvais centrs | Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[2] | Pilsētu skaits | Rajonu skaits | Izveidots | Laika zona | Federālais reģions | ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 |  |  | Ebreju autonomais apgabals | Еврейская автономная область | Birobidžana | 36 266 | 168 368 | 2 | 5 | 1934. gada 7. maijs | UTC+10 | Tālie Austrumi | RU-YEV |
Novadi
| Nr. | Karte | Karogs | Ģerbonis | Novads | Nosaukums krievu valodā | Adminis- tratīvais centrs | Platība (km²) | Iedz. sk. (2015)[2] | Pilsētu skaits | Rajonu skaits | Izveidots | Laika zona | Federālais reģions | ISO 3166-2 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 9. |  |  |  | Aizbaikāla novads | Забайкальский край | Čita | 431 892 | 1 087 452 | 4 | 31 | 2008. gada 1. marts | UTC+8 | Sibīrijas | RU-ZAB |
| 1. |  |  |  | Altaja novads | Алта́йский край | Barnaula | 167 996 | 2 384 812 | 12 | 59 | 1937. gada 28. septembris | UTC+6 | Sibīrijas | RU-ALT |
| 3. |  |  |  | Habarovskas novads | Хабаровский край | Habarovska | 787 633 | 1 338 305 | 2 | 17 | 1938. gada 20. oktobris | UTC+10 | Tālo Austrumu | RU-KHA |
| 2. |  |  |  | Kamčatkas novads | Камча́тский край | Petropavlovska-Kamčatska | 464 275 | 317 269 | 3 | 11 | 2007. gada 1. jūlijs | UTC+12 | Tālo Austrumu | RU-KAM |
| 4. |  |  |  | Krasnodaras novads | Краснодарский край | Krasnodara | 75 485 | 5 453 329 | 26 | 38 | 1937. gada 13. septembris | UTC+3 | Dienvidu | RU-KDA |
| 5. |  |  |  | Krasnojarskas novads | Красноярский край | Krasnojarska | 348 000 | 1 052 218 | 22 | 44 | 1934. gada 7. decembris | UTC+7 | Sibīrijas | RU-KYA |
| 7. |  |  |  | Piejūras novads | Приморский край | Vladivostoka | 164 673 | 1 933 308 | 12 | 22 | 1938. gada 20. oktobris | UTC+10 | Tālo Austrumu | RU-PRI |
| 6. |  |  |  | Permas novads | Пермский край | Perma | 160 236 | 2 637 032 | 8 | 40 | 2005. gada 1. decembris | UTC+5 | Volgas | RU-PER |
| 8. |  |  |  | Stavropoles novads | Ставропольский край | Stavropole | 66 160 | 2 799 473 | 8 | 26 | 1924. gada 17. oktobris | UTC+3 | Ziemeļkaukāza | RU-STA |
Apgabali
.svg)
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg)
.svg)
Republikas
.svg){kind=small}
† — Krimas Republika de iure ir Ukrainas sastāvdaļa, ko 2014. gadā anektēja Krievija.