Rekurenti depresīvi traucējumi

Rekurenti depresīvi traucējumi, zināmi arī kā nozīmīgi depresīvie traucējumi, klīniskā depresija vai endogēnā depresija, ir garīga slimība, kam raksturīgs hroniski nomākts garastāvoklis, zems pašvērtējums un pašcieņas un prieka un intereses zudums aktivitātēs, ko indivīds iepriekš uzskatīja vai arī sabiedrība uzskata par patīkamām. Depresīvie traucējumi izpaužas kā vispārējs garīgās spējas novājinošs stāvoklis, kas negatīvi ietekmē saslimušā veselību, traucējot spēju iekļauties ģimenes dzīvē, strādāt darbu vai mācīties skolā, uzturēt ēšanas un gulēšanas paradumus iepriekš pieņemtajā stāvoklī. Amerikas Savienotajās Valstīs 3,4% klīniskās depresijas slimnieku izdara pašnāvību, bet no visiem cilvēkiem, kas izdara pašnāvību, aptuveni 60% ir bijusi depresīvi traucējumi vai kāda cita līdzīga, garastāvokli ietekmējoša saslimšana.^[1] Vairāki zinātniskie pētījumi^{[2][3][4][5][6][7]} ir konstatējuši statistikas korelāciju starp klīniskās depresijas gadījumu pieaugumu un dažu lauksaimniecības pesticīdu lietošanu.

Lai arī termina "depresija" pamatnozīme ir šāda veida saslimšana, tomēr šo terminu lieto, arī raksturojot citas, mazāk nozīmīgas un ne tik akūtas nomākta garastāvokļa izpausmes. Vārdu "depresija" sarunvalodā bieži izmanto arī kā sinonīmu sliktam garastāvoklim.