Cilvēki
- Šis raksts ir par cilvēku ģinti. Par citām jēdziena cilvēki nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Cilvēki (Homo) ir cilvēkpērtiķu dzimtas (Hominidae) ģints, kurā ir iekļauts mūsdienu cilvēks (H. sapiens) un tā tuvākās ģenētiski radniecīgās sugas, kuras visas mūsdienās ir izmirušas. Neandertālietis (H. neanderthalensis) izmira pirms 24 000 gadu, bet Floresas cilvēks (H. floresiensis) dzīvoja vēl pirms 12 000 gadiem. Mūsdienās cilvēka tuvākie dzīvojošie radinieki ir cilvēkpērtiķi — šimpanzes un gorillas.
| Cilvēki Homo (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Dzimta | Cilvēkpērtiķi un cilvēks (Hominidae) |
| Cilts | Hominīni (Hominini) |
| Virsģints | Cilvēku virsģints (Hominina) |
| Ģints | Cilvēki (Homo) |
 Cilvēki Vikikrātuvē | |
Vārds homo latīņu valodā nozīmē "cilvēks".
Vēsture
Ģints ir izveidojusies pirms apmēram 2,3—2,4 miljoniem gadu.[1][2] Iespējams, australopitēkiem un cilvēkiem bija kopīgi priekšteči. No šāda kopīga priekšteča varbūt cēlies prasmīgais cilvēks (Homo habilis). Zinātnieki izvirzījuši arī hipotēzi, ka dažas australopitēku sugas (brīnumainais australopitēks (Australopithecus garhi), avotu australopitēks (Australopithecus sediba), Āfrikas australopitēks (Australopithecus africanus) un Afāras australopitēks (Australopithecus afarensis)) ir tiešas cilvēku (Homo) līnijas pēcteces.[3][4] Katrai no šīm minētajām sugām piemīt kādas īpašības, kas ir kopīgas ar cilvēku ģinti, bet zinātniekiem nav atbildes, kas bija cilvēku ģints priekšteči.
Visievērojamākā fizioloģiskā atšķirība starp australopitēkiem un senākajām cilvēku sugām ir galvaskausa apjoms un tā attīstība. Salīdzinoši australopitēka (Australopithecus garhi) smadzeņu apjoms ir 450 cm³, bet prasmīgajam cilvēkam 600 cm³. Cilvēku smadzeņu apjoms 0,6 miljonu gadu laikā dubultojās: prasmīgajam cilvēkam sekoja strādājošais cilvēks (Homo ergaster) un stāvus ejošais cilvēks (Homo erectus), tad Heidelbergas cilvēks (Homo heidelbergensis), kura galvaskausa apjoms jau sasniedz mūsdienu cilvēka galvaskausa apjomu.
Cilvēku ģints ir cieši saistīta ar darba rīku lietošanu. Senākais akmens darba rīks ir atrasts Etiopijā, un tas bijis izgatavots pirms 3,39 miljoniem gadu.[5]
Sistemātikas diskusijas
Vairāku sugu (Rūdolfa cilvēka (Homo rudolfensis), priekšcilvēka (H. antecessor), strādājošais cilvēka (H. ergaster), Gruzijas cilvēka (H. georgicus), Seprano cilvēka (H. cepranensis), Rodēzijas cilvēka (H. rhodesiensis) un Floresas cilvēka (H. floresiensis)) statuss ir diskutabls, un starp zinātniekiem nav vienprātības par šīm sugām.
Turklāt DNS pētījumos noskaidrojies, ka Heidelbergas cilvēks un neandertālietis savstarpēji ir ļoti tuvu radniecīgas sugas un pēc būtības ir saprātīgā cilvēka (Homo sapiens) pasugas. Ģenētiskos pētījumos noskaidrojies, ka neandertālietis un saprātīgais cilvēks viens no otra nodalījies pirms 460 000—700 000 gadiem.[6]
Migrācija un evolūcija
Vissenākā no visām cilvēku sugām ir prasmīgais cilvēks, no kura attīstījās strādājošais cilvēks, lai gan šī hipotēze ir apstrīdama. Daži pēdējo gadu fosiliju atradumi liecina, ka abas sugas pastāvēja vienlaicīgi.[7] Daļa strādājošo cilvēku migrēja uz Āziju, kur to fosiliju atradumus nosauca par stāvus ejošo cilvēku (Homo erectus), bet daļa migrēja uz Eiropu, kur tos nosauca par Gruzijas cilvēku. Strādājošais cilvēks Āfrikā un stāvus ejošais cilvēks Eirāzijā dzīvoja izolēti viens otram līdzās apmēram 2 miljonus gadus. Šajā laikā tās kļuva par divām atšķirīgām sugām. No strādājošā cilvēka Āfrikā izveidojās Rodēzijas cilvēks (Homo rhodesiensis). Daļa no šīs grupas migrēja uz Eiropu un kļuva par Heidelbergas cilvēku, vēl pēc 250 000 gadiem tas Eiropā attīstījās par neandertālieti, bet Āzijā par Deņisovas cilvēku.
Pirmie saprātīgie cilvēki Āfrikā, kas bija Rodēzijas cilvēka pēcteči, radās pirms 250 000 gadiem. Daļa šo cilvēku pirms apmēram 100 000 gadiem pameta Āfriku un devās uz Levanti, kur satika neandertāliešus, un ar tiem sajaucās.[8] Vēl pēc 70 000 gadiem (iespējams, pēc Tobas katastrofas) neliela cilvēku grupa pameta Levanti un devās uz Eirāziju, Austrāliju un vēlāk uz Ameriku. Eirāzijas grupas neliela daļa satika Deņisova cilvēkus un arī ar tiem sajaucās,[9] migrējot tālāk uz Melanēziju. Ģenētiskie pētījumi pierāda, ka visi mūsdienās dzīvojošie cilvēki ir cēlušies no Āfrikas. Paralēli šai cilvēku migrācijai notika zināma neandertāliešu un deņisoviešu sajaukšanās. Šo hipotēzi stiprina ģenētisko analīžu rezultāti, kas liecina, ka pirms 30 0000 gadiem viens otram blakus pasaulē mājoja 3 galvenās saprātīgā cilvēka pasugas: Deņisovas cilvēks, neandertālietis un anatomiski modernais cilvēks (H. sapiens sapiens), kurš vienīgais ir izdzīvojis līdz mūsdienām.[10]
Sistemātika
Cilvēku ģints (Homo)
- †Austrumu cilvēks (Homo orientalis)
- †Floresas cilvēks (Homo floresiensis)
- †Gruzijas cilvēks (Homo georgicus)
- †Heidelbergas cilvēks (Homo heidelbergensis)
- †Neandertālietis (Homo neanderthalensis)
- †Prasmīgais cilvēks (Homo habilis)
- †Priekšcilvēks (Homo antecessor)
- †Rodēzijas cilvēks (Homo rhodesiensis)
- †Rūdolfa cilvēks (Homo rudolfensis)
- †Seprano cilvēks (Homo cepranensis)
- †Stāvus ejošais cilvēks (Homo erectus)
- †Strādājošais cilvēks (Homo ergaster)
- Saprātīgais cilvēks (Homo sapiens)
- †Agrākais saprātīgais cilvēks (Homo sapiens idaltu)
- Mūsdienu saprātīgais cilvēks (Homo sapiens sapiens)
Sugu pārskats
| Suga | Dzīvoja (pirms miljoniem gadu) | Dzīvesvieta | Augums (m) | Svars (kg) | Smadzeņu tilpums (cm³) | Fosilie atradumi | Sugas atklāšana |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Prasmīgais cilvēks (H. habilis) | 2,5—1,5 | Āfrika | 1,0—1,5 | 30—55 | 600 | daudz | 1960/1964 |
| Rūdolfa cilvēks (H. rudolfensis) | 1,9 | Kenija | 1 galvaskauss | 1972/1986 | |||
| Gruzijas cilvēks (H. georgicus) | 1,8—1,6 | Gruzija | 600 | maz | 1999/2002 | ||
| Strādājošais cilvēks (H. ergaster) | 1,9—1,25 | Austrumāfrika un Dienvidāfrika | 1,9 | 700—850 | daudz | 1975 | |
| Stāvus ejošais cilvēks (H. erectus) | 2(1,25)—0,3 | Āfrika, Eirāzija (Java, Ķīna, Kaukāzs) | 1,8 | 60 | 900—1100 | daudz | 1891/1892 |
| Seprano cilvēks (H. cepranensis) | 0,8? | Itālija | 1 galvaskauss | 1994/2003 | |||
| Priekšcilvēks (H. antecessor) | 0,8—0,35 | Spānija, Anglija | 1,75 | 90 | 1000 | 3 atrašanas vietas | 1997 |
| Heidelbergas cilvēks (H. heidelbergensis) | 0,6—0,25 | Eiropa, Āfrika, Ķīna | 1,8 | 60 | 1100—1400 | daudz | 1908 |
| Neandertālietis (H. neanderthalensis) | 0,23—0,03 | Eiropa, Rietumāzija | 1,6 | 55—70 | 1200-1700 | daudz | (1829)/1864 |
| Rodēzijas cilvēks (H. rhodesiensis) | 0,3—0,12 | Zambija | 1300 | ļoti maz | 1921 | ||
| Saprātīgais cilvēks (H. sapiens) | 0,25—mūsdienas | visa pasaule | 1,4—1,9 | 55—80 | 1000—1850 | joprojām dzīvo | —/1758 |
| Agrākais saprātīgais cilvēks (H. s. idaltu) | 0,16 | Etiopija | 1450 | 3 galvaskausi | 1997/2003 | ||
| Floresas cilvēks (H. floresiensis) | 0,10—0,012 | Indonēzija | 1,0 | 25 | 400 | 7 īpatņi | 2003/2004 |
Atsauces
Ārējās saites
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cilvēki |