Nobela prēmijas laureāti fizikā

• Pirmo Nobela prēmiju fizikā 1901. gada 10. decembrī saņēma vācu zinātnieks Vilhelms Rentgens par ieguldījumu rentgenstaru atklāšanā.
• Vienīgais zinātnieks, kas saņēmis Nobela prēmiju fizikā divas reizes, ir Džons Bardīns (1956, 1972). Divas reizes Nobela prēmiju ir saņēmusi arī Marija Sklodovska-Kirī, bet divās dažādās nozarēs: fizikā (1903) un ķīmijā (1911).
• Nobela pēmjas fizikā saņēmušas tikai 4 sievietes: Marija Sklodovska-Kirī (1903), Marija Geperte-Maiere (1967), Donna Striklenda (2018) un Andrea Geza (2020).^[4]
• Jaunākais laureāts, kas jebkad saņēmis Nobela prēmiju, bija Viljams Lorenss Bregs (1915), kas saņēma Nobela prēmiju fizikā 25 gadu vecumā.
• Vecākais laureāts, kas saņēmis Nobela prēmiju fizikā, bija Artūrs Eškins (2018), kas saņēma Nobela prēmiju fizikā 96 gadu vecumā.
• Līdz 2023. gadam piešķirtas 117 Nobela prēmijas fizikā. Tās piešķirtas 224 laureātiem (Džons Bardīns apbalvots divas reizes). Sešas reizes prēmija fizikas jomā netika piešķirta (1916, 1931, 1934, 1940—1942).

1901—1910

Gads	Laureāti	Valsts[5]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1901	Vilhelms Rentgens (1845—1923)	Vācija	"atzinībā par izcilo darbu, ko viņš veicis, atklājot rentgenstarus, kas nosaukti viņa vārdā"[6]
1902	Hendriks Lorencs (1853—1928)	Nīderlande	"atzinībā par izcilo darbu, ko viņi veica, pētot magnētiskā lauka ietekmi uz starojumu"[7] (Zēmaņa efekts)
	Pīters Zēmanis (1865—1943)	Nīderlande
1903	Anrī Bekerels (1852—1908)	Francija	"atzinībā par izcilo darbu, ko viņš veicis, atklājot spontāno radioaktivitāti"[8]
	Pjērs Kirī (1859—1906)	Francija	"atzinībā par izcilo darbu, ko viņi veica kopā, pētot Antuāna Bekerela atklāto radioaktivitātes parādību"[8]
	Marija Sklodovska-Kirī (1867—1934)	Francija (dzimusi Varšavā, Polijas Karalistē)
1904	Džons Strats (1842—1919)	Apvienotā Karaliste	"par nozīmīgāko gāzu blīvuma pētījumiem un par šo pētījumu rezultātā atklāto argona gāzi"[9]
1905	Filips Lenards (1862—1947)	Vācija (dzimis Bratislavā)	"par viņa darbu, veicot katodstaru pētījumus"[10]
1906	Dž. Dž. Tomsons (1856—1940)	Apvienotā Karaliste	"atzinībā par viņa lielajiem nopelniem teorētiskos un eksperimentālos pētījumos par elektrības izlādi gāzēs"[11]
1907	Alberts Maikelsons (1851—1931)	ASV (dzimis Stšelno)	"par precīzu optisko instrumentu izstrādāšanu un ar tiem veiktajiem spektroskopiskiem un metroloģiskiem pētījumiem"[12]
1908	Gabriels Lipmans (1845—1921)	Francija (dzimis Luksemburgā)	"par krāsainu fotoattēlu iegūšanas metodi, kas balstīta uz interferences parādību"[13]
1909	Guljelmo Markoni (1874—1937)	Itālija	"atzinībā par viņu ieguldījumu bezvadu telegrāfa attīstībā"[14]
	Kārlis Ferdinands Brauns (1850—1918)	Vācija
1910	Johaness Dideriks van der Vālss (1837—1923)	Nīderlande	"par viņa darbu gāzu un šķidrumu stāvokļa vienādojuma izstrādāsanā"[15]

1911—1920

Gads	Laureāti	Valsts[5]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1911	Vilhelms Vīns (1864—1928)	Vācija	"par likumu atklāšanu, kas nosaka siltuma izstarošanu"[16] (pētījis absolūti melna ķermeņa siltuma starojumu)
1912	Gustavs Dalens (1869—1937)	Zviedrija	"par viņa izgudroto automātisko regulatoru un tā pielietojumu gāzu akumulatoros bāku un boju apgaismojumam"[17]
1913	Heike Kamerlings Oness (1853—1926)	Nīderlande	"par vielas īpašību pētījumiem zemās temperatūrās, kas radīja iespēju ražot šķidro hēliju"[18]
1914	Makss fon Laue (1879—1960)	Vācija	"par viņa atklāto rentgenstaru difrakciju kristālos"[19] (kas bija svarīgs solis rentgenspektroskopijas attīstībā)
1915	Viljams Henrijs Bregs (1862—1942)	Apvienotā Karaliste	"par viņu darbu kristālu struktūras analīzē ar rentgenstaru palīdzību"[20] (kas bija svarīgs solis rentgendifraktometrijas attīstībā)
	Viljams Lorenss Bregs (1890—1971)	Apvienotā Karaliste (dzimis Adelaidā)
1916	Prēmija netika piešķirta
1917	Čārlzs Barkla (1877—1944)	Apvienotā Karaliste	"atklājis elementiem raksturīgo rentgenstarojumu"[21] (kas bija vēl viens svarīgs solis rentgenspektroskopijas attīstībā)
1918	Makss Planks (1858—1947)	Vācija	"atzinībā par viņa darbu, atklājot enerģijas kvantu, kas veicināja fizikas attīstību"[22]
1919	Johanness Štarks (1874—1957)	Vācija	"par viņa atklājumiem par Doplera efektu kanālstaros un spektrālo līniju sašķelšanos elektriskajā laukā"[23]
1920	Šarls Gijoms (1861—1938)	Šveice	"pateicībā par ieguldīto darbu precīzos mērījumos fizikā, atklājot niķeļa piejaukumu anomālijas tēraudā"[24]

1921—1930

Gads	Laureāti	Valsts[5]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1921	Alberts Einšteins (1879—1955)	Vācija  Šveice	"par viņa ieguldījumu teorētiskajā fizikā, un īpaši par fotoelektriskā efekta likuma atklāšanu"[25]
1922	Nilss Bors (1885—1962)	Dānija	"par viņa ieguldījumu atomu struktūras un to radiācijas izpētē"[26]
1923	Roberts Milikens (1868—1953)	ASV	"par viņa darbu elektriskā elementārlādiņa un fotoelektriskā efekta izpētē"[27]
1924	Manne Sīgbāns (1886—1978)	Zviedrija	"par viņa atklājumiem un pētījumiem rentgenspektroskopijas jomā"[28]
1925	Džeimss Franks (1882—1964)	Vācija	"par viņu atklātajiem elektronu un atomu sadursmju likumiem"[29]
	Gustavs Hercs (1887—1975)	Vācija
1926	Žans Perēns (1870—1942)	Francija	"par viņa darbiem par vielas diskrēto struktūru, un īpaši par viņa atklāto nogulsnēšanās līdzsvaru"[30]
1927	Arturs Komptons (1892—1962)	ASV	"par viņa vārdā nosauktā efekta atklāšanu"[31] (Komptona efekts)
	Čārlzs Vilsons (1869—1959)	Apvienotā Karaliste (dzimis Skotijā)	"par viņa metodi elektriski lādētu daļiņu pārvietošanās ceļa novērošanai ar tvaika kondensācijas palīdzību"[31] (Vilsona kamera)
1928	Ouens Ričardsons (1879—1959)	Apvienotā Karaliste	"par viņa termojonu emisijas pētījumiem, un īpaši par viņa vārdā nosauktā likuma atklāšanu"[32] (Ričardsona likums)
1929	Luijs de Brojī (1892—1987)	Francija	"par viņa elektronu viļņu dabas atklāšanu"[33] (de Brojī viļņu)
1930	Čandrasekhara Venkata Rāmans (1888—1970)	Indija	"par gaismas izkliedes pētījumiem, un par viņa vārdā nosauktā efekta atklāšanu"[34] (Rāmana efekts)

1931—1940

Gads	Laureāti	Valsts[5]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1931	Prēmija netika piešķirta
1932	Verners Heizenbergs (1901—1976)	Vācija	"par kvantu mehānikas radīšanu, kuras pielietojums, cita starpā, noveda pie ūdeņraža alotropisko formu atklāšanas"[35]
1933	Ervīns Šrēdingers (1887—1961)	Austrija	"par atoma teorijas jaunu, produktīvu formu atklāšanu"[36] (kvantu mehānikas attīstīšana)
	Pols Diraks (1902—1984)	Apvienotā Karaliste
1934	Prēmija netika piešķirta
1935	Džeimss Čedviks (1891—1974)	Apvienotā Karaliste	"par neitrona atklāšanu"[37]
1936	Viktors Hess (1883—1964)	Austrija	"par kosmiskā starojuma atklāšanu"[38]
	Kārls Deivids Andersons (1905—1991)	ASV	"par pozitrona atklāšanu"[38]
1937	Klintons Deivisons (1881—1958)	ASV	"par elektronu difrakcijas kristālos eksperimentālu atklāšanu"[39]
	Džordžs Tomsons (1892—1975)	Apvienotā Karaliste
1938	Enriko Fermi (1901—1954)	Itālija	"par jaunu radioaktīvu elementu iegūšanu neitronu apstarošanas rezultātā, un par lēno neitronu izraisīto kodolreakciju atklāšanu"[40]
1939	Ernests Lorenss (1901—1958)	ASV	"par ciklotrona izgudrošanu un pilnveidošanu, un par iegūtajiem rezultātiem, īpaši attiecībā uz mākslīgajiem radioaktīvajiem elementiem"[41]
1940	Prēmija netika piešķirta

1941—1950

Gads	Laureāti	Valsts[5]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1941	Prēmija netika piešķirta
1942	Prēmija netika piešķirta
1943	Oto Šterns (1888—1969)	ASV (dzimis Vācijā)	"par viņa ieguldījumu molekulāro kūļu metodes attīstībā, un par protona magnētiskā momenta atklāšanu"[42]
1944	Izidors Rabi (1898—1988)	ASV (dzimis Austroungārijā	"par viņa rezonanses metodi atoma kodola magnētisko īpašību ierakstīšanai"[43]
1945	Volfgangs Pauli (1900—1958)	Austrija	"par izslēgšanas principa atklāšanu, sauktu arī par Pauli principu"[44]
1946	Persijs Viljamss Bridžmens (1882—1961)	ASV	"par viņa izgudroto aparatūru ļoti augstu spiedienu radīšanai, un par viņa atklājumiem augstu spiedienu fizikas jomā"[45]
1947	Edvards Epltons (1892—1965)	Apvienotā Karaliste	"par atmosfēras augšējo slāņu pētījumiem, īpaši par tā saucamā Epltona slāņa atklāšanu"[46]
1948	Patriks Blekets (1897—1974)	Apvienotā Karaliste	"par Vilsona kameras metodes attīstīšanu, un par atklājumiem kodolfizikas un kosmiskās radiācijas jomās"[47]
1949	Hideki Jukava (1907—1981)	Japāna	"par mezonu paredzēšanu, balstoties uz teorētiskiem kodolspēku pētījumiem"[48]
1950	Sesils Pauels (1903—1969)	Apvienotā Karaliste	"par fotogrāfiskās kodolprocesu pētīšanas metodes attīstību, un par atklājumiem mezonu pētījumos, izmantojot šo metodi"[49]

1951—1960

Gads	Laureāti	Valsts[5]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1951	Džons Kokrofts (1897—1967)	Apvienotā Karaliste	"par viņu pirmatklājēju darbu, veicot atoma kodola transmutācijas ar mākslīgi paātrinātām atomu daļiņām"[50]
	Ernests Voltons (1903—1995)	Īrija
1952	Fēlikss Blohs (1905—1983)	ASV (dzimis Cīrihē)	"par jaunu metožu izveidošanu precīziem kodolu magnētisma mērījumiem un ar to saistītajiem atklājumiem"[51]
	Edvards Pērsels (1912—1997)	ASV
1953	Frics Cērnike (1888—1966)	Nīderlande	"par viņa izveidoto fāzes kontrasta metodi, īpaši par viņa izgudroto fāzes kontrasta mikroskopu"[52]
1954	Makss Borns (1882—1970)	Apvienotā Karaliste (dzimis Breslavā)	"par viņa fundamentālajiem pētījumiem kvantu mehānikā, īpaši par viņa viļņu funkcijas statistisko interpretāciju"[53]
	Valters Bote (1891—1957)	Vācija	"par sakrišanas metodes izstrādāšanu un ar to izdarītajiem atklājumiem elementārdaļinu fizikā"[53]
1955	Viliss Lems (1913—2008)	ASV	"par viņa atklājumiem ūdeņraža atoma spektra sīkstruktūrā"[54]
	Polikarps Kušs (1911—1993)	ASV (dzimis Vācijā)	"par elektrona magnētiskā momenta precīzu noteikšanu"[54]
1956	Viljams Šoklijs (1910—1989)	ASV (dzimis Londonā)	"par viņu pusvadītāju pētījumiem un tranzistora efekta atklāšanu"[55]
	Volters Brateins (1902—1987)	ASV
	Džons Bardīns (1908—1991)	ASV
1957	Li Džendao (dzimis 1926. gadā)	Ķīna	"par viņu pētījumiem tā sauktās paritātes likumu jomā, kas ļāva izdarīt būtiskus atklājumus attiecībā uz elementārdaļiņām"[56]
	Jans Džeņnins (dzimis 1922. gadā)	Ķīna
1958	Pāvels Čerenkovs (1904—1990)	PSRS	"par Čerenkova efekta atklāšanu un izskaidrošanu"[57]
	Iļja Franks (1908—1990)	PSRS
	Igors Tamms (1895—1971)	PSRS
1959	Emīlio Segrē (1905—1989)	ASV (dzimis Itālijā)	"par antiprotona atklāšanu"[58]
	Ouens Čemberlens (1920—2006)	ASV
1960	Donalds Glēzers (1926—2013)	ASV	"par pūslīšu kameras izgudrošanu"[59]

1961—1970

Gads	Laureāti	Valsts[5]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1961	Roberts Hofštadters (1915—1990)	ASV	"par viņa pirmatklājēja pētījumiem par elektronu izkliedi atoma kodolā un izdarītajiem atklājumiem attiecībā uz nuklonu struktūru"[60]
	Rudolfs Mesbauers (1929—2011)	Vācija	"par viņa gamma starojuma rezonanses absorbcijas pētījumiem, un par efekta atklāšanu, kas nosaukts viņa vārdā"[60]
1962	Ļevs Landaus (1908—1968)	PSRS	"par viņa pirmatklājēja kondensētās matērijas teorijām, īpaši par šķidrā hēlija teoriju"[61]
1963	Jūdžīns Vīgners (1902—1995)	ASV (dzimis Budapeštā)	"par viņa ieguldījumu atoma kodola un elementārdaļiņu teorijā, īpaši par fundamentālo simetrijas principu atklāšanu un pielietojumu"[62]
	Marija Geperte-Maiere (1906—1972)	ASV (dzimusi Katovicē)	"par viņu atklājumiem attiecībā uz kodola čaulu struktūru"[62]
	Hanss Jensens (1907—1973)	Vācija
1964	Čārlzs Taunss (1915—2015)	ASV	"par fundamentālo darbu kvantu elektronikas jomā, kas ļāva konstruēt oscilatorus un pastiprinātājus, kas darbojas saskaņā ar māzera—lāzera principu"[63]
	Nikolajs Basovs (1922—2001)	PSRS
	Aleksandrs Prohorovs (1916—2002)	PSRS
1965	Ričards Fainmens (1918—1988)	ASV	"par viņu fundamentālo darbu kvantu elektrodinamikā, kas būtiski ietekmēja elementārdaļiņu fiziku"[64]
	Džulians Švingers (1918—1994)	ASV
	Sinitiro Tomonaga (1906—1979)	Japāna
1966	Alfrēds Kastlers (1902—1984)	Francija	"par optisko metožu atklāšanu un attīstīšanu Herca rezonanses pētījumiem atomā"[65]
1967	Hanss Bēte (1906—2005)	ASV (dzimis Strasbūrā)	"par viņa ieguldījumu kodolreakciju teorijā, īpaši par viņa atklājumiem attiecībā uz enerģijas rašanos zvaigznēs"[66]
1968	Luiss Alvaress (1911—1988)	ASV	"par viņa izšķirošo ieguldījumu elementārdaļiņu fizikā, īpaši par liela skaita rezonanses stāvokļu atklāšanu, kas kļuva iespējama, viņam pilnveidojot ūdeņraža pūslīšu kameras izmantošanu un datu analīzi"[67]
1969	Marijs Gells-Manns (1929—2019)	ASV	"par viņa ieguldījumu un atklājumiem attiecībā uz elementārdaļiņu klasifikāciju un to mijiedarbību"[68]
1970	Hanness Alfvēns (1908—1995)	Zviedrija	"par fundamentālo darbu un atklājumiem magnetohidrodinamikā ar noderīgiem pielietojumiem dažādās plazmas fizikas jomās"[69]
	Luijs Eižens Felikss Neēls (1904—2000)	Francija	"par fundamentālo darbu un atklājumiem antiferomagnētismā un ferimagnētismā, kas veicināja nozīmīgus pielietojumus cietvielu fizikā"[69]

1971—1980

Gads	Laureāti	Valsts[5]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1971	Deniss Gabors (1900—1979)	Apvienotā Karaliste (dzimis Budapeštā, Ungārijā)	"par hologrāfiskās metodes izgudrošanu un attīstīšanu"[70]
1972	Džons Bardīns (1908—1991)	ASV	"par viņu kopēji izstrādāto supravadāmības teoriju, dēvētu par BKŠ teoriju"[71]
	Leons Kūpers (dzimis 1930. gadā)	ASV
	Džons Šrīfers (1931—2019)	ASV
1973	Leo Esaki (dzimis 1925. gadā)	Japāna	"par viņu eksperimentāliem atklājumiem sakarā ar tuneļparādībām pusvadītājos un supravadītājos, attiecīgi"[72]
	Īvars Jēvers (dzimis 1929. gadā)	ASV (dzimis Bergenā, Norvēģijā)
	Braians Džozefsons (dzimis 1940. gadā)	Apvienotā Karaliste	"par viņa teorētiskajiem paredzējumiem par suprastrāvas īpašībām, tai ejot cauri tuneļbarjerai, īpaši par parādību, kas zināma kā Džozefsona efekts"[72]
1974	Martins Rails (1918—1984)	Apvienotā Karaliste	"par viņu pirmatklājēju pētījumiem radio astrofizikā: Railam par viņa novērojumiem un izgudrojumiem, īpaši par apertūras sintēzes metodi, un Hjūišam par viņa izšķirošo lomu pulsāru atklāšanā"[73]
	Entonijs Hjūišs (1924—2021)	Apvienotā Karaliste
1975	Ogi Nilss Bors (1922—2009)	Dānija	"par sakarības atklāšanu starp kolektīvo kustību un daļiņu kustību atoma kodolā un uz šīs sakarības balstītas atoma kodola struktūras teorijas attīstīšanu"[74]
	Bens Motelsons (1938—2022)	Dānija (dzimis Čikāgā, ASV)
	Džeimss Reinvoters (1917—1986)	ASV
1976	Bērtons Rihters (1931—2018)	ASV	"par viņu pirmatklājēju darbu jauna veida smago elementārdaļiņu atklāšanā"[75]
	Semjuels Džaodžuns Dins (dzimis 1936. gadā)	ASV
1977	Filips Andersons (1923—2020)	ASV	"par magnētisku un nesakārtotu sistēmu elektroniskās struktūras fundamentālajiem teorētiskajiem pētījumiem"[76]
	Nevils Mots (1905—1996)	Apvienotā Karaliste
	Džons van Vlaks (1899—1980)	ASV
1978	Pjotrs Kapica (1894—1984)	PSRS	"par viņa izgudrojumiem un atklājumiem zemo temperatūru fizikā"[77]
	Arno Penziass (1933—2024)	ASV (dzimis Minhenē)	"par kosmiskā mikroviļņu fona starojuma atklāšanu"[77]
	Roberts Vilsons (dzimis 1936. gadā)	ASV
1979	Šeldons Glešovs (dzimis 1932. gadā)	ASV	"par viņu ieguldījumu vienotas elementārdaļiņu vājās un elektromagnētiskās mijiedarbības teorijas veidošanā, kas ietvēra vājās neitrālās strāvas paredzēšanu"[78]
	Abduss Salams (1926—1996)	Pakistāna (dzimis Džangā, Britu Indijā)
	Stīvens Veinbergs (1933—2021)	ASV
1980	Džeimss Kronins (1931—2016)	ASV	"par atklājumu saistībā ar fundamentālo simetrijas principu zudumu, sabrūkot neitrālajiem K mezoniem"[79]
	Vals Fičs (1923—2015)	ASV

1981—1990

Gads	Laureāti	Valsts[5]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1981	Nikolass Blūmbergēns (1920—2017)	ASV (dzimis Dordrehtā, Nīderlandē)	"par viņu ieguldījumu lāzeru spektroskopijas attīstībā"[80]
	Artūrs Šavlovs (1921—1999)	ASV
	Kajs Sīgbāns (1918—2007)	Zviedrija	"par viņa ieguldījumu augstas izšķirtspējas elektronu spektroskopijas attīstībā"[80]
1982	Kenets Vilsons (1936—2013)	ASV	"par viņa kritisko parādību teoriju, saistībā ar fāzu pārejām"[81]
1983	Subrahmanjans Čandrasekars (1910—1995)	ASV (dzimis Lahorā, Britu Indijā)	"par zvaigžņu struktūras un evolūcijas fizikālo procesu teorētiskajiem pētījumiem"[82]
	Viljams Alfrēds Faulers (1911—1995)	ASV	"par teorētiskajiem un eksperimentālajiem pētījumiem saistībā ar kodolreakcijām, kurām ir liela nozīme ķīmisko elementu veidošanās procesos Visumā"[82]
1984	Karlo Rubija (dzimis 1934. gadā)	Itālija	"par viņu izšķirošo ieguldījumu lielajā projektā, kas noveda pie lauka W un Z daļiņu, vājās mijiedarbības izplatītāju, atklāšanas"[83]
	Simons van der Mērs (1925—2011)	Nīderlande
1985	Klauss fon Klicings (dzimis 1943. gadā)	Vācija	"par kvantētā Hola efekta atklāšanu"[84]
1986	Ernsts Ruska (1906—1988)	Vācija	"par viņa fundamentālo darbu elektronu optikā un par pirmā elektronu mikroskopa konstruēšanu"[85]
	Gerds Binnigs (dzimis 1947. gadā)	Vācija	"par viņu konstruēto rastra tuneļmikroskopu"[85]
	Heinrihs Rorers (1933—2013)	Šveice
1987	Johanness Georgs Bednorcs (dzimis 1950. gadā)	Vācija	"par viņu nozīmīgo izrāvienu, atklājot keramisko materiālu supravadītspēju"[86]
	Karls Aleksandrs Millers (dzimis 1927. gadā)	Šveice
1988	Leons Ledermans (1922—2018)	ASV	"par neitrīno kūļa metodi un leptonu dupleta struktūras demonstrēšanu, atklājot miona neitrīno"[87]
	Melvins Švarcs (1932—2006)	ASV
	Džeks Steinbergers (1921—2020)	ASV (dzimis Vācijā)
1989	Normans Remzijs (1915—2011)	ASV	"par atdalīto oscilatoru lauku metodes izgudrošanu un tās pielietošanu ūdeņraža māzera un citos atompulksteņos"[88]
	Hanss Dēmelts (1922—2017)	ASV(dzimis Gerlicā, Vācijā)	"par jonu satveršanas metodes izstrādāšanu"[88]
	Volfgangs Pauls (1913—1993)	Vācija
1990	Džeroms Frīdmens (dzimis 1930. gadā)	ASV	"par viņu pirmatklājēju pētījumiem par elektronu dziļo, neelastīgo izkliedi uz protoniem un saistītiem neitroniem, kam ir bijusi būtiska nozīme kvarku modeļa izveidošanai elementārdaļiņu fizikā"[89]
	Henrijs Kendals (1926—1999)	ASV
	Ričards Teilors (1929—2018)	Kanāda

1991—2000

Gads	Laureāti	Valsts[5]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
1991	Pjērs Žils de Žēns (1932—2007)	Francija	"par atklājumu, ka metodes, kas radītas molekulārās kārtības pētīšanai vienkāršās sistēmās, var vispārināt sarežģītākām matērijas formām, īpaši attiecībā uz šķidrajiem kristāliem un polimēriem"[90]
1992	Žoržs Šarpaks (1924—2010)	Francija (dzimis Polijā)	"par daļiņu detektoru izgudrošanu un pilnveidošanu, īpaši par daudzvadu proporcionālo kameru"[91]
1993	Rasels Halss (dzimis 1950. gadā)	ASV	"par jauna tipa pulsāru atklāšanu, tādējādi paplašinot gravitācijas pētīšanas iespējas"[92]
	Džozefs Teilors (dzimis 1941. gadā)	ASV
1994	Bertrams Brokhauss (1918—2003)	Kanāda	"par neitronu spektroskopijas pilnveidošanu un par pirmatklājēja ieguldījumu neitronu izkliedes metožu izstrādāšanā kondensētās matērijas pētījumiem"[93]
	Klifords Šalls (1915—2001)	ASV	"par neitronu difrakcijas metodes pilnveidošanu un par pirmatklājēja ieguldījumu neitronu izkliedes metožu izstrādāšanā kondensētās matērijas pētījumiem"[93]
1995	Martins Perls (1927—2014)	ASV	"par tau leptona atklāšanu un par pirmatklājēja eksperimentālo ieguldījumu leptonu fizikā"[94]
	Frederiks Reinss (1918—1998)	ASV	"par neitrīno uztveršanu un par pirmatklājēja eksperimentālo ieguldījumu leptonu fizikā"[94]
1996	Deivids Moriss Lī (dzimis 1931. gadā)	ASV	"par hēlija-3 supraplūstamības atklāšanu"[95]
	Daglass Osherofs (dzimis 1945. gadā)	ASV
	Roberts Ričardsons (1937—2013)	ASV
1997	Stīvens Ču (dzimis 1948. gadā)	ASV	"par metodes izstrādāšanu atomu atdzesēšanai un satveršanai ar lāzera gaismas palīdzību"[96]
	Klods Kohentannodji (dzimis 1933. gadā)	Francija (dzimis Alžīrijā)
	Viljams Filips (dzimis 1948. gadā)	ASV
1998	Roberts Laflins (dzimis 1950. gadā)	ASV	"par jaunas formas kvantu plūsmas ar frakcionāli lādētu ierosināšanu atklāšanu"[97]
	Horsts Štermers (dzimis 1949. gadā)	Vācija
	Daniels Cui (dzimis 1939. gadā)	ASV (dzimis Henaņā, Ķīnā)
1999	Gerardus Hofts (dzimis 1946. gadā)	Nīderlande	"par elektrovājo mijiedarbību kvantu struktūras izskaidrošanu fizikā"[98]
	Martinuss Veltmans (1931—2021)	Nīderlande
2000	Žoress Alfjorovs (1930—2019)	Krievija	"par heterogēno pusvadītāju struktūras izveidošanu, kas izmantojamas ātrdarbīgās un optoelektroniskās sistēmās"[99]
	Herberts Kroemers (dzimis 1928. gadā)	Vācija
	Džeks Kilbijs (1923—2005)	ASV	"par viņa ieguldījumu integrālo shēmu izgudrošanā"[99]

2001—2010

Gads	Laureāti	Valsts[5]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
2001	Ēriks Kornels (dzimis 1961. gadā)	ASV	"par Bozes—Einšteina kondensācijas sasniegšanu sārmu atomu gāzēs, un par agrākajiem kondensātu īpašību fundamentālajiem pētījumiem"[100]
	Volfgangs Keterle (dzimis 1957. gadā)	Vācija
	Karls Vīmans (dzimis 1951. gadā)	ASV
2002	Reimonds Deiviss (1914—2006)	ASV	"par pirmatklājēju ieguldījumu astrofizikā, īpaši par kosmisko neitrīno noteikšanu"[101]
	Masatosi Kosiba (1926—2020)	Japāna
	Rikardo Džakoni (1931—2018)	ASV (dzimis Dženovā, Itālijā)	"par pirmatklājēja ieguldījumu astrofizikā, kas noveda pie kosmisko rentgenstaru avotu atklāšanas"[101]
2003	Aleksejs Abrikosovs (1928—2017)	ASV  Krievija	"par pirmatklājēju ieguldījumu supravadītāju un suprašķidrumu teorijā"[102]
	Vitālijs Ginzburgs (1916—2009)	Krievija
	Entonijs Legets (dzimis 1938. gadā)	Apvienotā Karaliste  ASV
2004	Deivids Gross (dzimis 1941. gadā)	ASV	"par asimptotiskās brīvības atklāšanu stiprās mijiedarbības teorijā"[103]
	Deivids Policers (dzimis 1949. gadā)	ASV
	Frenks Vilčeks (dzimis 1951. gadā)	ASV
2005	Rojs Globers (dzimis 1925. gadā)	ASV	"par viņa ieguldījumu optiskās koherences kvantu teorijā"[104]
	Džons Hols (dzimis 1934. gadā)	ASV	"par viņu ieguldījumu precīzas lāzeru spektroskopijas attīstībā, ieskaitot optisko frekvenču sēriju metodi"[104]
	Teodors Henšs (dzimis 1941. gadā)	Vācija
2006	Džons Meters (dzimis 1946. gadā)	ASV	"par kosmisko mikroviļņu fona starojuma absolūti melnā ķermeņa formas un anizotropijas atklāšanu"[105]
	Džordžs Smūts (dzimis 1945. gadā)	ASV
2007	Albērs Fērs (dzimis 1938. gadā)	Francija	"par gigantiskās magnētiskās pretestības atklāšanu"[106]
	Peters Grīnbergs (1939—2018)	Vācija
2008	Joičiro Nambu (1921—2015)	ASV (dzimis Tokijā, Japānā)	"par spontānā simetrijas laušanas mehānisma atklāšanu elementārdaļiņu fizikā"[107]
	Makoto Kobajaši (dzimis 1944. gadā)	Japāna	"par lauztās simetrijas izcelšanās atklāšanu, kas nosaka vismaz trīs kvarku ģimeņu esamību dabā"[107]
	Tošihide Maskava (1940—2021)	Japāna
2009	Čārlzs Kao (1933—2018)	ASV  Apvienotā Karaliste (dzimis Šanhajā, Ķīnā)	"par novatoriskiem sasniegumiem gaismas pārraidē šķiedrās optiskajos sakaru tīklos"[108]
	Vilards Boils (1924—2011)	ASV (dzimis Kanādā)	"par attēlveidojošas pusvadītāju mikroshēmas — CCD sensora, izgudrošanu"[108]
	Džordžs Smits (dzimis 1930. gadā)	ASV
2010	Andre Geims (dzimis 1958. gadā)	Nīderlande (dzimis Sočos, PSRS)	"par novatoriskiem eksperimentiem attiecībā uz divdimensionālo materiālu grafēnu"[109]
	Konstantīns Novosjolovs (dzimis 1974. gadā)	Apvienotā Karaliste  Krievija

2011—2020

Gads	Laureāti	Valsts[5]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
2011	Sols Perlmuters (dzimis 1959. gadā)	ASV	"par Visuma izplešanās paātrināšanās atklāšanu, veicot tālu esošu supernovu novērojumus"[110]
	Braiens Šmits (dzimis 1967. gadā)	ASV
	Ādams Rīss (dzimis 1969. gadā)	ASV
2012	Seržs Arošs (dzimis 1944. gadā)	Francija	"par novatoriskām eksperimentālām metodēm, kas ļauj mērīt un manipulēt atsevišķas kvantu sistēmas"[111]
	Deivids Vainlends (dzimis 1944. gadā)	ASV
2013	Fransuā Anglērs (dzimis 1932. gadā)	Beļģija	"par teorētiskā mehānisma atklāšanu, kas dod ieguldījumu mūsu izpratnē par elementārdaļiņu masas izcelsmi, un kas nesen guva apstiprinājumu, atklājot paredzēto, fundamentālo daļiņu ATLAS un CMS eksperimentos CERN-a Lielajā hadronu pretkūļu paātrinātājā"[112]
	Pīters Higss (dzimis 1929. gadā)	Apvienotā Karaliste
2014	Isamu Akasaki (1929—2021)	Japāna	"par jauna energoefektīva, videi draudzīga gaismas avota — zilo gaismu izstarojošas diodes (LED) — izgudrošanu"[113]
	Hirosi Amano (dzimis 1960. gadā)	Japāna
	Sudzi Nakamura (dzimis 1954. gadā)	ASV (dzimis Ikatā, Japānā)
2015	Takaaki Kadzita (dzimis 1959. gadā)	Japāna	"par neitrīno oscilāciju atklāšanu, kas parāda, ka neitrīno ir masa"[114]
	Arturs Makdonalds (dzimis 1943. gadā)	Kanāda (dzimis Sidnejā, Austrālijā)
2016	Deivids Dž. Tuless (1934—2019)	Apvienotā Karaliste	"par topoloģisko fāzes pāreju un vielas topoloģisko fāzu teorētiskajiem atklājumiem"[115]
	Dankans Haldeins (dzimis 1951. gadā)	Apvienotā Karaliste
	Džons Maikls Kosterlics (dzimis 1942. gadā)	Apvienotā Karaliste  ASV
2017	Rainers Veiss (dzimis 1932. gadā)	Vācija  ASV	"par ieguldījumu LIGO detektorā un gravitācijas viļņu novērojumu"[116]
	Berijs Berišs (dzimis 1936. gadā)	ASV
	Kips Torns (dzimis 1940. gadā)	ASV
2018	Artūrs Eškins (1922—2020)	ASV	"par "optisko pinceti" un tās pielietojumu bioloģiskās sistēmās"[117]
	Žerārs Murū (dzimis 1944. gadā)	Francija	"par lielas intensitātes ultra-īsu optisko impulsu ģenerēšanas metodi"[117]
	Donna Striklenda (dzimusi 1959. gadā)	Kanāda
2019	Džeimss Pīblss (dzimis 1935. gadā)	Kanāda  ASV	"par teorētiskajiem atklājumiem fizikālajā kosmoloģijā[118]
	Mišels Majors (dzimis 1942. gadā)	Šveice	"par citplanētas, kas riņķo ap Saules tipa zvaigzni, atklāšanu"[118]
	Didjē Kelozs (dzimis 1966. gadā)	Šveice
2020	Rodžers Penrouzs (dzimis 1931. gadā)	Apvienotā Karaliste	"par atklājumu, ka melno caurumu veidošanos paredz vispārīgā relativitātes teorija"[119]
	Reinhards Gencels (dzimis 1952. gadā)	Vācija	"par supermasīva kompakta objekta atklāšanu mūsu galaktikas centrā"[119]
	Andrea Geza (dzimusi 1965. gadā)	ASV

2021—pašlaik

Gads	Laureāti	Valsts[5]	Laureāta sasniegumi, par ko piešķirta balva	Attēls
2021	Sjukuro Manabe (dzimis 1931. gadā)	Japāna  ASV	"par Zemes klimata fizisko modelēšanu, mainīguma kvantitatīvu noteikšanu un globālās sasilšanas ticamu prognozēšanu"[120]
	Klauss Haselmans (dzimis 1931. gadā)	Vācija
	Džordžo Parizi (dzimis 1948. gadā)	Itālija	"par nekārtību un svārstību mijiedarbības atklāšanu fiziskajās sistēmās no atoma līdz planētu mērogiem"
2022	Alēns Aspekts (dzimis 1947. gadā)	Francija	"par eksperimentiem ar savērptiem fotoniem, atklājot Bella nevienlīdzības pārkāpumu, un atklājumiem kvantu informācijas zinātnē"[121]
	Džons Klausers (dzimis 1942. gadā)	ASV
	Antons Ceilingers (dzimis 1945. gadā)	Austrija
2023	Anna Lijē (dzimusi 1958. gadā)	Francija  Zviedrija	"par eksperimentālām metodēm, kas rada atosekundes gaismas impulsus, lai pētītu elektronu dinamiku matērijā"[122][123]
	Ferencs Krauss (dzimis 1962. gadā)	Ungārija  Austrija
	Pjērs Agostīni (dzimis 1941. gadā)	Francija  ASV

Saskaņā ar datiem uz 2022. gadu, 116 Nobela prēmijas fizikā piešķirtas 221 laureātiem (Džons Bardīns apbalvots divas reizes) no 18 valstīm.^[124]

Laureātiem, kam norādītas divu valstu piederības, tabulā katrai no valstīm pieskaitīta puse punkta.

Valsts[5]	Laureātu skaits
ASV	95
Apvienotā Karaliste	26,5
Vācija	25,5
Francija	15
Krievija un  PSRS	10
Japāna	9,5
Nīderlande	8,5
Šveice	5,5
Kanāda	4,5
Zviedrija	4
Itālija	4
Austrija	4
Dānija	3
Ķīna	2
Beļģija	1
Indija	1
Īrija	1
Pakistāna	1
Kopā (līdz 2021. gadam)	221

• Nobela prēmija fizikā (angliski)