Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā
Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā ir zinātnieki, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā (zviedru: Nobelpriset i fysiologi eller medicin). Tās ir ikgadējs apbalvojums par atklājumiem fizioloģijā vai medicīnā, kas devuši labumu cilvēcei. Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā ir viena no piecām Alfrēda Nobela dibinātajām Nobela prēmijām (izveidota saskaņā ar Nobela 1895. gadā parakstīto testamentu). Kopš 1901. gada to piešķir Karaliskais Kārļa institūts (no 1977. gada — Karaliskā Kārļa institūta Nobela asambleja). Apbalvošanas ceremonija norisinās Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā katru gadu 10. decembrī (A. Nobela nāves dienā).[1] Apbalvošana notiek Stokholmas koncertzālē. Katram Nobela prēmijas laureātam fizioloģijā vai medicīnā tiek pasniegta zelta medaļa, diploms un naudas balva.
Daži fakti
- Pirmo Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā 1901. gada 10. decembrī saņēma vācu fiziologs Emīls fon Bērings.
- Līdz 2021. gadam pasniegtas 112 Nobela prēmijas fizioloģijā vai medicīnā (224 laureātiem). Starp 224 laureātiem, kas saņēmuši Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā, ir 12 sievietes.
- Pirmā sieviete, kas saņēmusi Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā, bija amerikāniete Gērtija Kori (1947. gadā).
- Deviņas reizes prēmija nav pasniegta — galvenokārt Pirmā un Otrā pasaules kara laikā (1915, 1916, 1917, 1918, 1921, 1925, 1940, 1941, 1942). Piecas reizes kritērijiem atbilstošu kandidātu trūkuma dēļ prēmija par attiecīgo gadu tika piešķirta nākamajā gadā (1914, 1922, 1926, 1938, 1943).
- 1939. gadā Ādolfs Hitlers aizliedza vācu zinātniekiem saņemt piešķirtās Nobela prēmijas. Starp tiem bija arī Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā Gerhards Domagks. Vēlāk gan viņš saņēma Nobela zelta medaļu un diplomu, bet naudas balvu nesaņēma.[2]
Laureāti
1901—1910
| Gads | Laureāti | Valsts[3] | Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
|---|---|---|---|---|
| 1901 | Emīls fon Bērings (1854–1917) | .svg){kind=small} Vācijas Impērija | "par viņa darbu seruma terapijā, jo īpaši tā pielietošanā pret difteriju, ar kuru viņš ir pavēris jaunu ceļu medicīnas zinātnes jomā un tādējādi nodevis ārstiem uzvarošu ieroci pret slimībām un nāvi"[4] |  |
| 1902 | Ronalds Ross (1857–1932) | .svg){kind=small} Apvienotā Karaliste(dzimis Britu Indijā) | "par savu darbu pie malārijas, ar kuru viņš ir parādījis, kā tas nonāk organismā, un tādējādi ir licis pamatus veiksmīgai šīs slimības izpētei un tās apkarošanas metodēm"[5] |  |
| 1903 | Nīls Finzens (1860–1904) |  Dānija(dzimis Fēru Salās) | "par viņa ieguldījumu slimību, īpaši lupus vulgaris, ārstēšanā ar koncentrētu gaismas starojumu, tādējādi atklājot jaunu ceļu medicīnas zinātnē"[6] |  |
| 1904 | Ivans Pavlovs (1849–1936) |  Krievijas Impērija | "atzinībā par viņa darbu par gremošanas sistēmas fizioloģiju, ar kura palīdzību ir pārveidotas un paplašinātas zināšanas par šīs jomas svarīgākajiem aspektiem"[7] |  |
| 1905 | Roberts Kohs (1843–1910) | Vācijas Impērija | "par viņa pētījumiem un atklājumiem saistībā ar tuberkulozi"[8] |  |
| 1906 | Kamillo Goldži (1843–1926) | Itālijas Karaliste | "atzinībā par viņu darbu pie nervu sistēmas struktūras"[9] |  |
| Santjago Ramons i Kahals (1852–1934) |  Spānija | _portrait_(restored).jpg) | ||
| 1907 | Šarls Luijs Alfonss Laverāns (1845–1922) | .svg){kind=small} Francija | "atzinībā par viņa darbu par vienšūņu lomu slimību izraisīšanā"[10] |  |
| 1908 | Iļja Mečņikovs (1845–1916) | Krievijas Impērija | "atzinībā par viņu darbu imunitātes jomā"[11] |  |
| Pauls Ērlihs (1854–1915) | Vācijas Impērija | .jpg) | ||
| 1909 | Emīls Kohers (1841–1917) |  Šveice | "par viņa darbu vairogdziedzera fizioloģijā, patoloģijā un ķirurģijā"[12] |  |
| 1910 | Albrehts Kosels (1853–1927) | Vācijas Impērija | "atzinībā par viņa ieguldījumu šūnu ķīmijā, veicot pētījumus ar olbaltumvielām, tai skaitā, ar nukleīna vielām"[13] | .jpg) |
1911—1920
| Gads | Laureāti | Valsts[3] | Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
|---|---|---|---|---|
| 1911 | Alvars Gulstrands (1862–1930) |  Zviedrija | "par viņa darbu pie acs dioptrikas"[14] |  |
| 1912 | Aleksis Karels (1873–1944) | Francija | "par viņa darbu pie asinsvadu sašūšanas ierīcēm un asinsvadu un orgānu transplantācijas"[15] |  |
| 1913 | Šarls Rišē (1850–1935) | Francija | "par viņa darbu pie anafilakses"[16] |  |
| 1914 | Roberts Bārāņs (1876–1936) (prēmija piešķirta 1915. gadā) | Austroungārija | "par viņa darbu pie vestibulārā aparāta fizioloģijas un patoloģijas"[17] |  |
| 1915 | Prēmiju nepiešķīra | |||
| 1916 | Prēmiju nepiešķīra | |||
| 1917 | Prēmiju nepiešķīra | |||
| 1918 | Prēmiju nepiešķīra | |||
| 1919 | Žils Bordē (1870–1961) (prēmija piešķirta 1920. gadā) |  Beļģija | "par viņa atklājumiem, kas saistīti ar imunitāti"[18] |  |
| 1920 | Augusts Krogs (1874–1949) | Dānija | "par kapilārā regulēšanas mehānisma atklāšanu"[19] |  |
1921—1930
| Gads | Laureāti | Valsts[3] | Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
|---|---|---|---|---|
| 1921 | Prēmiju nepiešķīra | |||
| 1922 | Arčibalds Hills (1886–1977) (prēmija piešķirta 1923. gadā) | Apvienotā Karaliste | "par viņa atklājumu, kas saistīts ar siltuma ražošanu muskuļos"[20] |  |
| Oto Frics Meijerhofs (1884–1951) (prēmija piešķirta 1923. gadā) | Veimāras Republika | "par viņa atklāto fiksēto saistību starp skābekļa patēriņu un pienskābes metabolismu muskuļos"[20] |  | |
| 1923 | Frederiks Bentings (1891–1941) |  Kanāda | "par insulīna atklāšanu"[21] |  |
| Džons Džeimss Ričards Makleods (1876–1935) | Kanāda (dzimis Skotijā) |  | ||
| 1924 | Vilems Einthovens (1860–1927) |  Nīderlande(dzimis Javā) | "par elektrokardiogrammas mehānisma atklāšanu"[22] |  |
| 1925 | Prēmiju nepiešķīra | |||
| 1926 | Johanness Fibigers (1867–1928) (prēmija piešķirta 1927. gadā) | Dānija | "par Spiroptera karcinomas atklāšanu"[23] |  |
| 1927 | Jūliuss Vāgners-Jauregs (1857–1940) |  Austrija | "par malārijas inokulācijas terapeitiskā efekta atklāšanu progresējošās paralīzes ārstēšanā"[24] |  |
| 1928 | Šarls Nikols (1866–1936) | Francija | "par viņa darbu attiecībā uz tīfu"[25] |  |
| 1929 | Kristiāns Eikmans (1858–1930) | Nīderlande | "par pretaudzēju vitamīna atklāšanu"[26] |  |
| Frederiks Govlands Hopkinss (1861–1947) | Apvienotā Karaliste | "par augšanu stimulējošu vitamīnu atklāšanu"[26] |  | |
| 1930 | Kārlis Landšteiners (1868–1943) | Austrija | "par cilvēka asins grupu atklāšanu"[27] |  |
1931—1940
| Gads | Laureāti | Valsts[3] | Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
|---|---|---|---|---|
| 1931 | Oto Heinrihs Varburgs (1883–1970) | Veimāras Republika | "par elpošanas enzīma rakstura un darbības mehānisma atklāšanu"[28] |  |
| 1932 | Čārlzs Skots Šeringtons (1857–1952) | Apvienotā Karaliste | "par viņu atklājumiem saistībā ar neironu funkcijām"[29] |  |
| Edgars Daglass Edriāns (1889–1977) | Apvienotā Karaliste |  | ||
| 1933 | Tomass Hants Morgans (1866–1945) |  ASV | "par viņa atklājumiem attiecībā uz hromosomas lomu iedzimtībā"[30] |  |
| 1934 | Džordžs Vipls (1878–1976) | ASV | "par viņu atklājumiem saistībā ar aknu terapiju anēmijas gadījumos"[31] |  |
| Džordžs Mainots (1885–1950) | ASV |  | ||
| Viljams P. Mērfijs (1892–1987) | ASV |  | ||
| 1935 | Hanss Špemans (1869–1941) | Trešais reihs | "par organizējošu efektu atklāšanu embriju attīstībā"[32] |  |
| 1936 | Henrijs Deils (1875–1968) | Apvienotā Karaliste | "par viņu atklājumiem, kas saistīti ar nervu impulsu ķīmisku pārnešanu"[33] |  |
| Oto Lēvi (1873–1961) | Austrija (dzimis Frankfurtē pie Mainas, Vācijas Impērija) |  | ||
| 1937 | Alberts Sentģerģi (1893–1986) |  Ungārija | "par viņa atklājumiem saistībā ar bioloģiskās sadegšanas procesiem, īpaši atsaucoties uz C vitamīnu un fumārskābes katalīzi"[34] |  |
| 1938 | Kornejs Heimanss (1892–1968) (prēmija piešķirta 1939. gadā) | Beļģija | "par sinusa un aortas mehānismu nozīmes noteikšanu elpošanas regulēšanā"[35] |  |
| 1939 | Gerhards Domagks (1895–1964) | Trešais reihs | "par prontosila antibakteriālās iedarbības atklāšanu"[36] |  |
| 1940 | Prēmiju nepiešķīra |
1941—1950
| Gads | Laureāti | Valsts[3] | Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
|---|---|---|---|---|
| 1941 | Prēmiju nepiešķīra | |||
| 1942 | Prēmiju nepiešķīra | |||
| 1943 | Henriks Dams (1895–1976) (prēmija piešķirta 1944. gadā) | Dānija | "par K vitamīna atklāšanu"[37] |  |
| Edvards Adelberts Doizijs (1893–1986) (prēmija piešķirta 1944. gadā) | ASV | "par K vitamīna ķīmiskās struktūras atklāšanu"[37] |  | |
| 1944 | Džozefs Erlengers (1874–1965) | ASV | "par viņu atklājumiem, kas saistīti ar ļoti diferencētām atsevišķu nervu šķiedru funkcijām"[38] |  |
| Herberts Spensers Gesers | ASV |  | ||
| 1945 | Aleksandrs Flemings (1881–1955) | Apvienotā Karaliste (dzimis Skotijā) | "par penicilīna un tā ārstnieciskās iedarbības atklāšanu pie dažādām infekcijas slimībās"[39] |  |
| Ernsts Boriss Čeins (1906–1979) | Apvienotā Karaliste {dzimis Berlīnē, Vācijas Impērija) |  | ||
| Hauards Valters Florijs (1898–1968) |  Austrālija |  | ||
| 1946 | Hermanis Džozefs Mallers (1890–1967) | ASV | "par atklājumu attiecībā uz mutāciju rašanos, izmantojot rentgena apstarošanu"[40] |  |
| 1947 | Karls Ferdinands Korī (1896–1984) | ASV (dzimis Prāgā, Austroungārijā) | "par glikogēna katalītiskās pārveides procesa atklāšanu"[41] |  |
| Gērtija Kori (1896–1957) | ASV (dzimusi Prāgā, Austroungārijā) |  | ||
| Bernardo Usajs (1887–1971) |  Argentīna | "par hipofīzes priekšējās daivas hormona lomas atklāšanu cukura metabolismā"[41] |  | |
| 1948 | Pauls Hermans Millers (1899–1965) | Šveice | "par viņa atklāto DDT augsto efektivitāti, lietojot to kā kontakta indi pret vairākiem posmkājiem"[42] |  |
| 1949 | Valters Hess (1881–1973) | Šveice | "par vidussmadzeņu funkcionālās organizācijas kā iekšējo orgānu darbības koordinatora atklāšanu"[43] |  |
| Antoniu Egašs Munišs (1874–1955) |  Portugāle | "par leikotomijas (lobotomijas) terapeitisko iespēju atklāšanu noteiktu psihiatrisko saslimšanu gadījumos"[43] |  | |
| 1950 | Filips Šovalters Henčs (1896–1965) | ASV | "par viņu atklājumiem, kas saistīti ar virsnieru garozas hormoniem, to struktūru un bioloģisko iedarbību"[44] |  |
| Edvards Kelvins Kendals (1886–1972) | ASV |  | ||
| Tadeušs Reihšteins (1897–1996) | Šveice (dzimis Vloclavekā, Polijas Karalistē} |  |
1951—1960
| Gads | Laureāti | Valsts[3] | Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
|---|---|---|---|---|
| 1951 | Makss Teilers (1899–1972) | ASV (dzimis Pretorijā,  Dienvidāfrika) | "par viņa atklājumiem saistībā ar dzelteno drudzi un tā apkarošanu"[45] |  |
| 1952 | Zeļmans Vaksmans (1888–1973) | ASV (dzimis Krievijas Impērijā, tagadējā  Ukraina) | "par streptomicīna, pirmās antibiotikas, kas ir efektīva pret tuberkulozi, atklāšanu"[46] |  |
| 1953 | Hanss Ādolfs Krebss (1900–1981) | Apvienotā Karaliste (dzimis Hildesheimā, Vācijas Impērija) | "par citronskābes cikla atklāšanu"[47] |  |
| Fricis Alberts Lipmanis (1899–1986) | ASV (dzimis Kēnigsbergā, Vācijas Impērija) | "par viņa atklāto kofermentu A un tā nozīmi metabolisma starpposmā"[47] | ,_Biochemist_(2551001689).jpg) | |
| 1954 | Džons Franklins Enderss (1897–1985) | ASV | "par atklājumu saistībā ar poliomielīta vīrusu spēju augt dažādu veidu audu kultūrās"[48] |  |
| Frederiks Čepmens Robinss (1916–2003) | ASV |  | ||
| Tomass Hakls Velers (1915–2008) | ASV | |||
| 1955 | Hugo Teorels (1903–1982) | Zviedrija | "par viņa atklājumiem par oksidācijas enzīmu raksturu un darbības veidu"[49] |  |
| 1956 | Andrē Frederiks Kurnāns (1895–1988) | ASV (dzimis Parīzē, Francija) | "par viņu atklājumiem saistībā ar sirds kateterizāciju un asinsrites patoloģiskām izmaiņām"[50] |  |
| Verners Forsmanis (1904–1979) |  Rietumvācija |  | ||
| Dikinsons Ričardss (1895–1973) | ASV |  | ||
| 1957 | Daniels Bovē (1907–1992) |  Itālija(dzimis Neišatelā, Šveice) | "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"[51] |  |
| 1958 | Džordžs Bīdls (1903–1989) | ASV | "par atklājumu, ka gēni darbojas, regulējot noteiktus ķīmiskos notikumus"[52] | |
| Edvards Teitems (1909–1975) | ASV |  | ||
| Džošuā Lederbergs (1925–2008) | ASV | "par viņa atklājumiem saistībā ar ģenētisko rekombināciju un baktēriju ģenētiskā materiāla organizāciju"[52] |  | |
| 1959 | Artūrs Kornbergs (1918–2007) | ASV | "par ribonukleīnskābes un dezoksiribonukleīnskābes bioloģiskās sintēzes mehānismu atklāšanu"[53] | .jpg) |
| Severo Očoa (1905–1993) | ASV (dzimis Spānija) | |||
| 1960 | Frenks Bērnets (1899–1985) | Austrālija | "par iegūtās imunoloģiskās tolerances atklāšanu"[54] |  |
| Pīters Medavars (1915–1987) | Apvienotā Karaliste (dzimis  Brazīlija) |  |
1961—1970
| Gads | Laureāti | Valsts[3] | Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
|---|---|---|---|---|
| 1961 | Ģerģs Bēkēši (1899–1972) | ASV (dzimis Budapeštā, Austroungārijā) | "par viņa atklātajiem fiziskās stimulācijas mehānismiem iekšējā ausī"[55] |  |
| 1962 | Frānsiss Kriks (1916–2004) | Apvienotā Karaliste | "par viņu atklājumiem saistībā ar nukleīnskābju molekulāro struktūru un tās nozīmi informācijas nodošanā dzīvā materiālā"[56] |  |
| Džeimss Votsons (dzimis 1928. gadā) | ASV |  | ||
| Moriss Vilkinss (1916–2004) | Apvienotā Karaliste Jaunzēlande |  | ||
| 1963 | Džons Eklss (1903–1997) | Austrālija | "par viņu atklājumiem saistībā ar jonu mehānismiem, kas saistīti ar ierosmi un kavēšanu nervu šūnu membrānas perifērās un centrālās daļās"[57] |  |
| Alans Hodžkins (1914–1998) | Apvienotā Karaliste |  | ||
| Endrū Hakslijs (1917–2012) | Apvienotā Karaliste |  | ||
| 1964 | Konrāds Blohs (1912–2000) | ASV (dzimis Nisā, Vācijas Impērija) | "par viņu atklājumiem saistībā ar holesterīna un taukskābju metabolisma mehānismu un regulēšanu"[58] |  |
| Feodors Līnens (1911–1979) | Rietumvācija |  | ||
| 1965 | Fransuā Žakobs (1920–2013) | Francija | "par viņu atklājumiem saistībā ar enzīmu ģenētisko kontroli un vīrusu sintēzi"[59] |  |
| Andrē Ļvovs (1902–1994) | Francija |  | ||
| Žaks Mono (1910–1976) | Francija |  | ||
| 1966 | Peitons Rauss (1879–1970) | ASV | "par audzēju ierosinošu vīrusu atklāšanu"[60] | |
| Čārlzs Brentons Haginss (1901–1997) | ASV | "par viņa atklājumiem saistībā ar prostatas vēža hormonālo ārstēšanu"[60] | ||
| 1967 | Ragnārs Granīts (1900–1991) | Zviedrija (dzimis  Somija) | "par viņu atklājumiem saistībā ar primārajiem fizioloģiskajiem un ķīmiskajiem redzes procesiem acīs"[61] |  |
| Holdens Kefers Hārtlains (1903–1983) | ASV |  | ||
| Džordžs Volds (1906–1997) | ASV |  | ||
| 1968 | Roberts Holijs (1922–1993) | ASV | "par viņu atklājumiem saistībā ar ģenētisko kodu un tā lomu olbaltumvielu sintēzē"[62] |  |
| Hers Gobings Korana (1922–2011) | ASV (dzimis  Britu Indija) |  | ||
| Maršals Vorens Nirenbers (1927–2010) | ASV |  | ||
| 1969 | Makss Delbruks (1906–1981) | ASV (dzimis Berlīnē, Vācijas Impērija) | "par viņu atklājumiem saistībā ar vīrusu replikācijas mehānismu un ģenētisko struktūru"[63] |  |
| Alfrēds Heršijs (1908–1997) | ASV |  | ||
| Salvadors Lurija (1912–1991) | ASV (dzimis Turīnā, Itālija) | .jpg) | ||
| 1970 | Džuliuss Akselrods (1912–2004) | ASV | "par viņu atklājumiem saistībā ar humorālajiem raidītājiem nervu galos un to glabāšanas, atbrīvošanas un inaktivācijas mehānismu"[64] |  |
| Ulfs von Eilers (1905–1983) | Zviedrija |  | ||
| Bernards Kacs (1911–2003) | Apvienotā Karaliste {dzimis Lepcigā, Vācijas Impērija) |  |
1971—1980
| Gads | Laureāti | Valsts[3] | Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
|---|---|---|---|---|
| 1971 | Ērls Saterlends 1915–1974) | ASV | "par viņa atklājumiem saistībā ar hormonu darbības mehānismiem"[65] |  |
| 1972 | Džeralds Edelmens (1929–2014) | ASV | "par viņu atklājumiem attiecībā uz antivielu ķīmisko struktūru"[66] | .jpg) |
| Rodnijs Roberts Porters (1917–1985) | Apvienotā Karaliste |  | ||
| 1973 | Karls fon Frišs (1886–1982) | Rietumvācija (dzimis Vīnē, Austroungārijā) | "par viņu atklājumiem, kas saistīti ar individuālās un sociālās uzvedības modeļu organizēšanu un izcelšanu"[67] |  |
| Konrāds Lorencs (1903–1989) | Austrija |  | ||
| Nikolass Tinbergens (1907–1988) | Apvienotā Karaliste (dzimis Hāgā, Nīderlande) |  | ||
| 1974 | Albērs Klods (1899–1983) | Beļģija | "par viņu atklājumiem attiecībā uz šūnas strukturālo un funkcionālo organizāciju"[68] |  |
| Kristiāns de Divs (1917–2013) | Beļģija |  | ||
| Džordžs Palāde (1912–2008) | ASV (dzimis Jasi,  Rumānija) |  | ||
| 1975 | Deivids Baltimors (dzimis 1938. gadā) | ASV | "par viņu atklājumiem saistībā ar mijiedarbību starp audzēja vīrusiem un šūnas ģenētisko materiālu"[69] |  |
| Renāto Dulbeko (1914–2012) | ASV (dzimis Katandzāro, Itālija) |  | ||
| Hauards Mārtins Temins (1934–1994) | ASV |  | ||
| 1976 | Baruhs Blumbergs (1925–2011) | ASV | "par viņu atklājumiem saistībā ar jauniem infekcijas slimību rašanās un izplatīšanas mehānismiem"[70] | .jpg) |
| Karltons Gajdušeks (1923–2008) | ASV |  | ||
| 1977 | Rožērs Gijmēns (dzimis 1924. gadā) | ASV (dzimis Dižonā, Francija) | "par viņu atklājumiem saistībā ar peptīdu hormonu ražošanu smadzenēs"[70] |  |
| Endrū Šallijs (dzimis 1926. gadā) | ASV (dzimis Viļņā,  Polija) |  | ||
| Rozalīna Jalova (1921–2011) | ASV | "par peptīdu hormonu radioimūnās analīzes izstrādi"[70] |  | |
| 1978 | Verners Arbērs (dzimis 1929. gadā) | Šveice | "par restrikcijas enzīmu atklāšanu un to piemērošanu molekulārajā ģenētikā"[71] |  |
| Daniels Natans (1928–1999) | ASV | |||
| Hamiltons Smits (dzimis 1931. gadā) | ASV |  | ||
| 1979 | Alans Kormaks (1924–1998) | ASV (dzimis Johanesburgā, Dienvidāfrikas Savienībā) | "par datortomogrāfijas izstrādi"[72] | |
| Godfrijs Haunsfīlds (1919–2004) | Apvienotā Karaliste |  | ||
| 1980 | Baruhs Benaserafs (1920–2011) | ASV (dzimis Karakasā,  Venecuēla) | "par viņu atklājumiem attiecībā uz ģenētiski noteiktām struktūrām uz šūnu virsmām, kas regulē imunoloģiskās reakcijas"[73] |  |
| Žans Dosē (1916–2009) | Francija |  | ||
| Džordžs Snells (1903–1996) | ASV |
1981—1990
| Gads | Laureāti | Valsts[3] | Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
|---|---|---|---|---|
| 1981 | Rodžers Sperijs (1913–1994) | ASV | "par viņa atklājumiem saistībā ar smadzeņu pusložu funkcionālo specializāciju"[73] |  |
| Deivids Hjūbels (1926–2013) | ASV (dzimis Kanāda) | "par viņu atklājumiem saistībā ar informācijas apstrādi vizuālajā sistēmā"[73] | ||
| Torstens Vīzels (dzimis 1924. gadā) | Zviedrija |  | ||
| 1982 | Sūne Bergstrēms (1916–2004) | Zviedrija | "par viņu atklājumiem attiecībā uz prostaglandīniem un ar tiem saistītajām bioloģiski aktīvajām vielām"[74] |  |
| Bengts Samuelsons (dzimis 1934. gadā) | Zviedrija | |||
| Džons Veins (1927–2004) | Apvienotā Karaliste |  | ||
| 1983 | Barbara Maklintoka (1902–1992) | ASV | "par mobilo ģenētisko elementu atklāšanu"[75] | _shown_in_her_laboratory_in_1947.jpg) |
| 1984 | Nīls Jērne (1911–1994) | Dānija | "par teorijām par imūnsistēmas attīstības un kontroles specifiku un principa atklāšanu monoklonālo antivielu ražošanā"[76] |  |
| Žoržs Kēlers (1946–1995) | Rietumvācija | |||
| Cēzars Milšteins (1927–2002) | Argentīna / Apvienotā Karaliste (dzimis Argentīna) |  | ||
| 1985 | Maikls Stjuarts Brauns (dzimis 1941. gadā) | ASV | "par viņu atklājumiem saistībā ar holesterīna metabolisma regulēšanu"[77] |  |
| Džozefs Goldstains (dzimis 1940. gadā) | ASV |  | ||
| 1986 | Stenlijs Koens (1922–2020) | ASV | "par augšanas faktoru atklājumiem"[78] |  |
| Rita Lēvi-Montalkīni (1909–2012) | Itālija / ASV (dzimis Turīnā, Itālija) |  | ||
| 1987 | Susumu Tonegava (dzimis 1939. gadā) |  Japāna | "par ģenētiskā principa atklāšanu antivielu daudzveidības ģenerēšanai"[79] |  |
| 1988 | Džeimss Bleks (1924–2010) | Apvienotā Karaliste | "par viņu atklājumiem saistībā ar svarīgiem zāļu terapijas principiem"[80] | .jpg) |
| Ģertrūde Elaiona (1918–1999) | ASV |  | ||
| Džordžs Hičingss (1905–1998) | ASV |  | ||
| 1989 | Džons Maikls Bišops (dzimis 1936. gadā) | ASV | "par retrovīrusu onkogēnu šūnu izcelsmes atklāšanu"[81] |  |
| Harolds Varmuss (dzimis 1939. gadā) | ASV |  | ||
| 1990 | Džozefs Marijs (1919–2012) | ASV | "par viņu atklājumiem saistībā ar orgānu un šūnu transplantāciju cilvēku slimību ārstēšanā"[82] | |
| Edvards Donals Tomass (1920–2012) | ASV |  |
1991—2000
| Gads | Laureāti | Valsts[3] | Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
|---|---|---|---|---|
| 1991 | Ervīns Nēers (dzimis 1944. gadā) | Vācija | "par viņu atklājumiem attiecībā uz atsevišķu jonu kanālu darbību šūnās"[83] |  |
| Berts Zakmanis (dzimis 1942. gadā) | Vācija |  | ||
| 1992 | Edmonds Fišers (1920—2021) | ASV / Šveice (dzimis Šanhajā, Ķīnas Republikā) | "par viņu atklājumiem attiecībā uz atgriezenisko olbaltumvielu fosforilēšanu kā bioloģiski regulējošu mehānismu"[84] |  |
| Edvīns Krebss (1918–2009) | ASV | |||
| 1993 | Ričards Robertss (dzimis 1943. gadā) | Apvienotā Karaliste | "par viņu pārtraukto gēnu atklājumiem"[85] | .jpg) |
| Filips Šarps (dzimis 1944. gadā) | ASV |  | ||
| 1994 | Alfrēds Gilmens (1941–2015) | ASV | "par G-olbaltumvielu atklāšanu un šo olbaltumvielu lomu signālu pārvadē šūnās"[86] | .jpg) |
| Martins Rodbells (1925–1998) | ASV | .jpg) | ||
| 1995 | Edvards Lūiss (1918–2004) | ASV | "par viņu atklājumiem saistībā ar agrīnas embrionālās attīstības ģenētisko kontroli"[87] | |
| Kristiāna Nīsleine-Volharde (dzimusi 1942. gadā) | Vācija |  | ||
| Ēriks Višovs (dzimis 1947. gadā) | ASV |  | ||
| 1996 | Pīters Dohertijs (dzimis 1940. gadā) | Austrālija | "par viņu atklājumiem saistībā ar šūnu imūnās aizsardzības specifiku"[88] |  |
| Rolfs Cinkernagels (dzimis 1944. gadā) | Šveice |  | ||
| 1997 | Stenlijs Fruziners (dzimis 1942. gadā) | ASV | "par prionu atklāšanu — jauns infekcijas bioloģiskais princips"[89] |  |
| 1998 | Roberts Fērčgots 1916–2009) | ASV | "par viņu atklājumiem attiecībā uz slāpekļa oksīdu kā signālmolekulu sirds un asinsvadu sistēmā"[90] |  |
| Luīss Ignaro (dzimis 1941. gadā) | ASV |  | ||
| Ferids Murads (dzimis 1936. gadā) | ASV |  | ||
| 1999 | Ginters Blobels (1936–2018) | ASV (dzimis Silēzijā) | "par atklājumu, ka olbaltumvielām ir raksturīgi signāli, kas nosaka to transportēšanu un lokalizāciju šūnā"[91] |  |
| 2000 | Arvīds Karlsons (1923–2018) | Zviedrija | "par viņu atklājumiem saistībā ar signāla pārvadi nervu sistēmā"[92] |  |
| Pols Grīngards 1925–2019) | ASV |  | ||
| Ēriks Kendels (dzimis 1929. gadā) | ASV (dzimis Vīnē, Austrija) |  |
2001—2010
| Gads | Laureāti | Valsts[3] | Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
|---|---|---|---|---|
| 2001 | Līlends Hārtvels (dzimis 1939. gadā) | ASV | "par viņu atklātajiem galvenajiem šūnu cikla regulatoriem"[93] | |
| Tims Hants (dzimis 1943. gadā) | Apvienotā Karaliste |  | ||
| Pols Nērss (dzimis 1949. gadā) | Apvienotā Karaliste |  | ||
| 2002 | Sidnijs Breners (1927–2019) | Apvienotā Karaliste (dzimis Dienvidāfrikas Savienībā) | "par viņu atklājumiem saistībā ar "orgānu attīstības ģenētisko regulēšanu un ieprogrammēto šūnu nāvi""[94] | _(cropped).jpg) |
| Hauards Roberts Horvics (dzimis 1947. gadā) | ASV | |||
| Džons Salstons (1942–2018) | Apvienotā Karaliste | .jpg) | ||
| 2003 | Pols Loterbērs (1929–2007) | ASV | "par viņu atklājumiem saistībā ar magnētiskās rezonanses attēlveidošanu"[95] |  |
| Pīters Mensfīlds (1933–2017) | Apvienotā Karaliste |  | ||
| 2004 | Ričards Aksels (dzimis 1946. gadā) | ASV | "par viņu atklājumiem saistībā ar smaržas receptoriem un ožas sistēmas organizēšanu"[96] |  |
| Linda Baka (dzimusi 1947. gadā) | ASV |  | ||
| 2005 | Berijs Māršals (dzimis 1951. gadā) | Austrālija | "par helikobaktērijas atklāšanu un tās lomu gastrīta un peptiskās čūlas slimībās"[97] |  |
| Robins Vorens (dzimis 1937. gadā) | Austrālija |  | ||
| 2006 | Endrū Fairs (dzimis 1959. gadā) | ASV | "par RNS interferences atklāšanu - gēnu nomierināšanu ar dubultpavedienu RNS"[98] |  |
| Kreigs Mello (dzimis 1960. gadā) | ASV |  | ||
| 2007 | Mario Kapeči (dzimis 1937. gadā) | ASV (dzimis Itālijas Karalistē) | "par viņu atklātajiem principiem īpašu gēnu modifikāciju ieviešanai pelēs, izmantojot embrionālās cilmes šūnas"[99] |  |
| Mārtins Evanss (dzimis 1941. gadā) | Apvienotā Karaliste |  | ||
| Olivers Smitiss (1925–2017) | ASV (dzimis Apvienotā Karaliste) |  | ||
| 2008 | Haralds cur Hauzens (1936—2023) | Vācija | "par cilvēka papilomas vīrusu atklāšanu, kas izraisa dzemdes kakla vēzi"[100] |  |
| Fransuāza Barē-Sinūsi (dzimusi 1947. gadā) | Francija | "par cilvēka imūndeficīta vīrusa atklāšanu"[100] |  | |
| Liks Montaņjē (1932—2022) | Francija |  | ||
| 2009 | Elizabete Blekbērna (dzimusi 1948. gadā) | ASV (dzimusi Hobārtā, Tasmanijā, Austrālija) | "par atklājumu, kā hromosomas aizsargā telomēri un enzīms telomerāze"[101] |  |
| Kerola Greidere (dzimusi 1961. gadā) | ASV |  | ||
| Džeks Šostaks (dzimis 1952. gadā) | ASV (dzimis Londonā, Apvienotā Karaliste) |  | ||
| 2010 | Roberts Edvardss (1925–2013) | Apvienotā Karaliste | "par in vitro apaugļošanas attīstīšanu"[102] | .jpg) |
2011—2020
| Gads | Laureāti | Valsts[3] | Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
|---|---|---|---|---|
| 2011 | Brūss Boitlers {dzimis 1957. gadā) | ASV | "par viņu atklājumiem saistībā ar iedzimtās imunitātes aktivizēšanu"[103] |  |
| Žils Hofmans {dzimis 1941. gadā) | Francija {dzimis Ehternahā,  Luksemburga) |  | ||
| Ralfs Steinmans (1943–2011) prēmija piešķirta pēc nāves[104] | Kanāda | "par dendritisko šūnu atklāšanu un to lomu iegūtajā imunitātē"[103] |  | |
| 2012 | Džons Gērdons {dzimis 1933. gadā) | Apvienotā Karaliste | "par atklājumu, ka nobriedušas šūnas var pārprogrammēt, lai tās kļūtu par pluripotentām"[105] |  |
| Šinja Jamanaka {dzimis 1962. gadā) | Japāna |  | ||
| 2013 | Džeimss Rotmens {dzimis 1950. gadā) | ASV | "par mehānismu atklāšanu, kas regulē vezikulu transportu, kas ir galvenā transporta sistēma mūsu šūnās"[106] | |
| Rendijs Šekmens {dzimis 1948. gadā) | ASV |  | ||
| Tomass Zēdhofs {dzimis 1955. gadā) | Vācija / ASV |  | ||
| 2014 | Džons O'Kīfe (dzimis 1939. gadā) | ASV / Apvienotā Karaliste | "par šūnu atklāšanu, kas veido pozicionēšanas sistēmu smadzenēs"[107] | _2014b.jpg) |
| Meja Brita Mozera (dzimis 1963. gadā) |  Norvēģija |  | ||
| Edvards Mozers (dzimis 1962. gadā) | Norvēģija |  | ||
| 2015 | Viljams Kempbels (dzimis 1930. gadā) | ASV (dzimis  Īrija) | "par viņu atklājumiem saistībā ar jaunu terapiju pret infekcijām, ko izraisa nematodes parazīti"[108] |  |
| Satoši Omura (dzimis 1935. gadā) | Japāna |  | ||
| Tu Joujou (dzimusi 1930. gadā) |  Ķīna | "par viņas atklājumiem saistībā ar jaunu terapiju pret malāriju"[108] |  | |
| 2016 | Jošinori Ohsumi (dzimis 1945. gadā) | Japāna | "par viņa autofāgijas mehānismu atklājumiem"[109] | .jpg) |
| 2017 | Džefrijs Hols (dzimis 1945. gadā) | ASV | "par molekulāro mehānismu atklājumiem, kas kontrolē diennakts ritmu"[110] | .jpg) |
| Maikls Rosbašs (dzimis 1944. gadā) | ASV | .jpg) | ||
| Maikls Jangs (dzimis 1949. gadā) | ASV | .jpg) | ||
| 2018 | Tasuku Hondzjo (dzimis 1942. gadā) | Japāna | "par vēža terapijas atklāšanu, nomācot negatīvo imūno regulāciju"[111] |  |
| Džeimss Elisons (dzimis 1948. gadā) | ASV | .JPG) | ||
| 2019 | Viljams Kaelins (dzimis 1957. gadā) | ASV | "par viņu atklājumiem par to, kā šūnas uztver un pielāgojas skābekļa pieejamībai"[112] | .jpg) |
| Gregs Semenzs (dzimis 1956. gadā) | ASV | |||
| Pīters Retklifs (dzimis 1954. gadā) | Apvienotā Karaliste | .png) | ||
| 2020 | Hārvijs Alters (dzimis 1935. gadā) | ASV | "par C hepatīta vīrusa atklāšanu"[113] | .jpg) |
| Maikls Hotons (dzimis 1949. gadā) | Apvienotā Karaliste |  | ||
| Čārlzs Raiss (dzimis 1952. gadā) | ASV |
2021—pašlaik
| Gads | Laureāti | Valsts[3] | Laureātu sasniegumi, par ko piešķirta balva | Attēls |
|---|---|---|---|---|
| 2021 | Deivids Džuliuss (dzimis 1955. gadā) | ASV | "par temperatūras un pieskāriena receptoru atklāšanu"[114] | .jpg) |
| Ardems Pataputians (dzimis 1967. gadā) | ASV (dzimis Beirutā,  Libāna) |  | ||
| 2022 | Svante Pēbo (dzimis 1955. gadā) | Zviedrija | "par viņa atklājumiem izzudušo homininu genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"[115] |  |
| 2023 | Katalīna Kariko (dzimusi 1955. gadā) | Ungārija ASV | "par atklājumiem, kas ļāva izstrādāt efektīvu mRNS vakcīnu pret koronavīrusu COVID-19"[116] |  |
| Drū Veismans (dzimis 1959. gadā) | ASV |  |
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nobela prēmijas laureāti fizioloģijā vai medicīnā.- Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā (angliski)
🔥 Top keywords: SākumlapaSpecial:SearchBaiba BražeLatvijaSpecial:RecentChangesEiropas SavienībaKarless PudždemonsE-klase2024. gada Pasaules čempionāts hokejāApvienoto Nāciju OrganizācijaRīgaNATOVispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētkiEvika SiliņaVikipēdija:KontaktiOtrais pasaules karšLatvijas administratīvais iedalījumsStarptautisko tālsarunu kodu sarakstsMarija AntuaneteKrievijaBrīvības piemineklisLatvijas TelevīzijaSauleRaimonds PaulsLatvijas ezeru uzskaitījumsImants ZiedonisKaķisRaimonda Paula dziesmasZodiaksZemeRūdolfs BlaumanisI Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētkiLucavsalaJānis CimzeRainisMeža pūceApvienotā KaralistePavasarisSaules sistēma